Tendinīts un kalcināti: cīpslu sāpju cēloņi un profilakses iespējas

Tendinīts un kalcināti: cīpslu sāpju cēloņi un profilakses iespējas

Ievads

Tendinīts un kalcināti ir bieži sastopama problēma kustību un balsta aparātā, kas var būtiski ietekmēt kustību un dzīves kvalitāti. Šajā rakstā kopā ar fizioterapeitu uzzināsi – kas ir tendinīts un kalcināti, kādi ir to galvenie rašanās cēloņi un riska faktori? Īpašu uzmanību pievērsīsim efektīvām profilakses metodēm, kas var palīdzēt mazināt šo stāvokļu attīstības risku, un apskatīsim veidus, kā samazināt sāpes un uzlabot dzīves kvalitāti gan ikdienā, gan aktīva dzīvesveida gadījumā!

Kas ir tendinīts?

  • Definīcija: Tendinīts ir cīpslas iekaisums, kas visbiežāk rodas pārslodzes, nepareizas kustību tehnikas vai traumas dēļ. Tas var izpausties jebkurā ķermeņa daļā, bet visbiežāk skar plecus, elkoņus, ceļus un potītes!
  • Simptomi: Tendinītam raksturīgas sāpes, kas pastiprinās kustību laikā vai pēc fiziskas slodzes. Var novērot arī pietūkumu, siltuma sajūtu skartajā zonā un dažkārt kustību amplitūdas ierobežojumus.
  • Papildu slimības un komplikācijas: Tendinīts bieži “nāk komplektā” ar citām balsta un kustību sistēmas saslimšanām, piemēram, bursītu vai osteoartrītu. Šo slimību kombinācija var sarežģīt ārstēšanas procesu un paildzināt atveseļošanos, bet ar pareizu ārstēšanas taktiku, ārsta un pacienta sadarbību viss ir iespējams!

Biežāk skartās ķermeņa daļas tendinīta gadījumā

  • Pleca tendinīts: Saistīts ar rotatoru manšeti – muskuļu un cīpslu grupu, kas palīdz pacelt un griezt roku. Šī vieta bieži iekaist cilvēkiem, kuri daudz strādā vai sporto ar rokām virs galvas (piemēram, metot vai sitot bumbu, ceļot smagumus virs galvas, krāsojot). Sāpes jūtamas plecā, it īpaši, mēģinot pacelt roku augstāk vai aiz muguras.
  • Elkoņa tendinīts: Pazīstams kā “tenisa elkonis” vai “golfera elkonis” – bet nav jāspēlē ne teniss, ne golfs, lai tas rastos! Pie vainas var būt arī datora peles lietošana, skrūvēšana, smagu priekšmetu nešana vai sīki rokdarbi. Plašāk par elkoņa tendinītu lasi šajā rakstā: https://pulsaar.lv/blogs/akademija/epikondilits-simptomi-celoni-un-profilaktiskie-risinajumi
  • Plaukstas tendinīts: Ļoti izplatīts tiem, kas daudz lieto datoru vai bieži tur bērnus uz rokām. Mazās cīpslas plaukstas apvidū var kļūt sakairinātas – jūtams diskomforts vai sāpes saliecot plaukstu vai īkšķi!
  • Gūžas tendinīts: Šeit sāp gūžas sānu daļa – it kā "uz kauliņa", bieži jūtams skrējējiem, aktīviem cilvēkiem vai tiem, kuriem muskuļi ap gūžu ir vājāki vai disbalansā. Var just sāpes staigājot, ejot pa kāpnēm vai guļot uz sāniem.
  • Ceļgala tendinīts: Tautā saukts par “lēkātāja celi” vai “skrējēja celi”, jo bieži rodas sportistiem, kas daudz lēkā vai skrien – basketbolisti, volejbolisti, skrējēji. Sāpes jūtamas zem ceļgala bļodiņas, īpaši pie kustībām, un reizēm arī pēc ilgākas sēdēšanas vai kāpšanas pa kāpnēm.
  • Pēdas tendinīts: Biežākie veidi – Ahileja cīpslas un plantārais tendinīts. Ahileja sāp augstāk – virs papēža, īpaši no rīta vai pēc skriešanas. Plantārais tendinīts sāpes rada tieši papēdī, bieži no rītiem, sperot pirmos soļus. Abos gadījumos sāpes var mazināt ar piemērotu apavu izvēli, muskuļu stiepšanu un stiprināšanu.

Kas ir kalcināti un kā tas ir saistīts ar tendinītu?

  • Definīcija: Kalcināti ir nelieli kalcija nogulsnējumi, kas veidojas mīkstajos audos – visbiežāk cīpslās. Tas nozīmē, ka ķermenis kādu iemeslu dēļ sāk "nolikt" kalciju vietās, kur tam nevajadzētu būt. Šī uzkrāšanās var kairināt apkārtējos audus un radīt iekaisumu – bieži tieši tendinītu. Tāpēc šie abi stāvokļi bieži iet roku rokā.
  • Simptomi: Kalcināti paši par sevi var būt bez simptomiem, taču, ja tie izraisa iekaisumu, simptomi kļūst līdzīgi kā tendinītam – sāpes, kustību ierobežojums, stīvums no rītiem, dažreiz asas, pēkšņas sāpes, ja kalcija uzkrājums "nosēžas" īpaši jūtīgā vietā. Cilvēks var just, ka plecs kļūst "ciets" vai neelastīgs, it kā "iesprūst".
  • Papildu slimības: Kalcinātu veidošanās var būt saistīta ar citām veselības problēmām, īpaši vielmaiņas traucējumiem. Piemēram, cilvēkiem ar cukura diabētu nepareizi tiek regulēta kalcija apmaiņa – tas veicina kalcija uzkrāšanos audos. Kalcināti var parādīties arī cilvēkiem ar vairogdziedzera problēmām vai ilgstošu iekaisumu organismā.

Galvenie cēloņi un riska faktori tendinīta attīstībai

  • Atkārtota mehāniska slodze un pārslodze: Ilgstošas un vienveidīgas kustības (piemēram, skriešana, datordarbi vai smagumu celšana) rada nelielus, bet atkārtotus mikrosavainojumus. Ja atpūta un atjaunošanās nav pietiekama, bojājumi uzkrājas, veidojot hronisku tendinopātiju!
  • Vecuma izmaiņas audos: Ar gadiem cīpslu kolagēna šķiedras kļūst mazāk elastīgas, jo tās zaudē hidratāciju, kas palielina bojājumu risku pat pie salīdzinoši nelielas slodzes!
  • Biomehāniski traucējumi: Nepareiza kustību mehānika, piemēram, neatbilstoša skriešanas tehnika var radīt nevienmērīgu slodzi uz noteiktām cīpslām.
  • Nepietiekama muskuļu kontrole un vājums: Ja muskuļi ap locītavām ir vāji vai neatbilstoši aktivizējas (piemēram, disbalanss starp četrgalvainā muskuļa un hamstringu darbību), cīpslām jākompensē trūkstošā stabilitāte, kas tās pārslogo.
  • Nepiemērota vai pārmērīga sportiskā slodze: Straujš treniņu intensitātes pieaugums vai nepiemērota tehnika sportā var radīt pārslodzi uz cīpslām. Visbiežāk tas novērojams skrējējiem, tenisistiem, basketbolistiem, volejbolistiem un citiem sportistiem.
  • Apavu un darba vides ietekme: Nepiemēroti apavi, slidenas virsmas vai ilga stāvēšana bez kustības var radīt papildus mehānisku stresu, īpaši uz kāju cīpslām.

Galvenie cēloņi un riska faktori kalcināta attīstībai

  • Hronisks iekaisums un atkārtota trauma: Ilgstošs audu kairinājums vai iekaisums (piemēram, no neatrisināta tendinīta) var izmainīt šūnu vidi tā, ka tajā sāk uzkrāties kalcija sāļi. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kalcināti bieži rodas pēc hroniskas pārslodzes.
  • Metaboliski traucējumi (diabēts, vairogdziedzera disfunkcija): Šie stāvokļi maina to, kā organisms apstrādā minerālvielas, tai skaitā kalciju. Tas var veicināt nogulsnējumus cīpslās.
  • Novecošana un šūnu funkcijas izmaiņas: Ar vecumu samazinās šūnu spēja atjaunot audus un regulēt kalcija apmaiņu, kas var veicināt kalcinātu veidošanos. Tāpēc kalcināti biežāk sastopami cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma.
  • Nepiemērota biomehānika vai ilgstoša slodze uz vienu ķermeņa daļu: Tāpat kā pie tendinīta, arī šeit pārslodze var radīt mikrobojājumus, kas ilgtermiņā var kļūt par kalcinātiem.
  • Ģenētiska predispozīcija: Dažiem cilvēkiem kalcināti veidojas biežāk neatkarīgi no dzīvesveida – tas saistīts ar iedzimtiem faktoriem, piemēram, cīpslu struktūras vai minerālvielu līdzsvara īpatnībām.

Tendinīta un kalcinātu profilakse un ārstēšana: praktiskie ieteikumi

  • Kontrolējiet fizisko slodzi: Pielāgojiet aktivitāšu apjomu savām fiziskajām spējām. Pakāpeniski palieliniet slodzes intensitāti un biežumu, īpaši uzsākot jaunu sporta veidu vai palielinot treniņu apjomus. Ieplānojiet regulāras atpūtas dienas, lai nodrošinātu audu atjaunošanos.
  • Pievērsiet uzmanību kustību tehnikai un ķermeņa stājai: Pareiza kustību biomehānika un laba stāja palīdz vienmērīgi sadalīt slodzi uz cīpslām un locītavām. Ieteicams apgūt pareizas tehnikas pamatprincipus gan ikdienas darbībās, gan sporta aktivitātēs.
  • Veiciet regulāru iesildīšanos un muskuļu stiprināšanu: Pirms fiziskām aktivitātēm iesakām īsu dinamisku iesildīšanos. Regulāri iekļaujiet stiepšanās un spēka vingrinājumus, īpaši koncentrējoties uz stabilizējošajām muskuļu grupām.
  • Reaģējiet uz pirmajām sāpju pazīmēm: Sāpes vai diskomforts cīpslu rajonā ir signāls par nepieciešamību samazināt slodzi vai pārskatīt kustību modeli. Laicīga iejaukšanās palīdz novērst hronisku bojājumu attīstību.
  • Izmantojiet medikamentozo un fizioterapeitisko ārstēšanu: Sāpes un iekaisumu sākuma stadijā var mazināt nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSAID). Ilgtermiņa ārstēšanai rekomendējam fizioterapiju ar individuāli pielāgotu vingrojumu programmu.
  • Izmantojiet ortozes: Stabilizējošas ortozes palīdz samazināt pārmērīgu slodzi uz skartajām struktūrām. Pulsaar ortozes sniedz specializētu atbalstu jebkurai kalcināta vai tendinīta skartajai locītavai – izvēlies sev atbilstošo šeit!
  • Izmantojiet biomehāniski pielāgotus apavus: Kvalitatīvi, biomehāniski atbilstoši apavi īpaši svarīgi ir cilvēkiem ar pēdas deformācijām vai triecienam pakļautām profesijām un hobijiem.
  • Papildiniet ārstēšanu ar papildu terapijas metodēm: Masāža, akupunktūra un krioterapija var mazināt lokālu iekaisumu, uzlabot asinsriti un sekmēt audu atjaunošanos. Šīs metodes jālieto kā atbalstoša terapija, integrējot tās kopējā rehabilitācijas plānā.

Kad jāmeklē ārsta palīdzība par tendinītu un kalcinātiem?

Lai gan daudzi viegli tendinīta gadījumi var uzlaboties ar atpūtu un ārstēšanos mājas apstākļos, ir situācijas, kad nepieciešama profesionāla medicīniskā palīdzība. Iesakām vērsties pie ārsta vai fizioterapeita, ja:

  • Sāpes nepāriet vairāk nekā 7–10 dienas, pat ja ievērojat atpūtu un lietojat pretiekaisuma līdzekļus.
  • Sāpes pastiprinās, īpaši pie kustības vai slodzes, vai traucē naktsmieru.
  • Parādās izteikts kustību ierobežojums, piemēram, nespēja pacelt roku, pilnībā iztaisnot elkoni vai kāju.
  • Skartā zona kļūst pietūkusi, karsta vai apsārtusi, kas var liecināt par aktīvu iekaisumu vai infekciju.
  • Pēc traumas uzreiz ir sāpes un nespēja kustēties, kas var liecināt par plīsumu vai cīpslas nopietnu bojājumu.
  • Sāpes kombinējas ar vājumu vai tirpšanu, kas var liecināt par nervu iesaisti.
  • Jums ir cukura diabēts vai citi vielmaiņas traucējumi, kas palielina komplikāciju risku un var prasīt specifiskāku ārstēšanas pieeju.
  • Aizdomas par kalcinātiem, īpaši plecā, ja sāpes ir asas, atkārtotas un pavada pēkšņi ierobežota kustība.

KOPSAVILKUMS

Tendinīts un kalcināti ir saslimšana, kas var būtiski ietekmēt ikdienas kustīgumu, darbaspējas un dzīves kvalitāti. Sāpes, kustību ierobežojumi un hronisks diskomforts nereti attīstās pakāpeniski, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi atpazīt simptomus un rīkoties.

Ar mērķtiecīgu profilaksi, pareizu slodzes dozēšanu ikdienā un veselīgiem dzīvesveida ieradumiem iespējams būtiski samazināt tendinopātiju un kalcinātu risku. Savlaicīga ārstēšana, fizioterapija un aktīva līdzdalība atveseļošanās procesā palīdz ne tikai mazināt sāpes, bet arī atgriezties pilnvērtīgā kustībā!

Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa, +371 27 389 000

Ja Tev pēc raksta izlasīšanas rodas jautājumi – raksti un palīdzēšu!

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI!

Vai es varu turpināt nodarboties ar sportu, ja man ir tendinīts? Jā, bet aktivitātēm jābūt pielāgotām, laii tās neizsauktu sāpes vai nepasliktinātu stāvokli. Ieteicams koncentrēties uz zemākas intensitātes aktivitātēm. Fizioterapeits var palīdzēt izveidot drošu un efektīvu treniņu plānu atveseļošanās laikā.

Kādi dzīvesveida ieradumi palīdz novērst šo stāvokļu attīstību? Regulāras fiziskās aktivitātes ar pareizu iesildīšanos un tehniku, ergonomiska darba vide, pietiekama atpūta un atjaunošanās ir galvenie profilakses pamatelementi. Svarīgi arī pietiekami izgulēties un nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, lai veicinātu audu atjaunošanos!

Cik ilga ir atveseļošanās no tendinīta vai kalcinātiem? Atveseļošanās ilgums ir atkarīgs no bojājuma smaguma – vieglos gadījumos uzlabošanās var notikt 2–3 nedēļu laikā, bet hroniski vai sarežģīti gadījumi var prasīt vairākus mēnešus. Regulāra fizioterapija un pacietīga pieeja paātrina rezultātus.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Atpakaļ uz blogu