Gribētu uzsvērt stiepšanās nozīmi pēc fiziskajām aktivitātēm. Pieredze rāda, ka cilvēki tai piešķir pārāk mazu nozīmi. Ja treniņa process tiek organizēts pareizi, tad tam ir jāsastāv no ievaddaļas, kas ir organisma sagatavošana fiziskajai slodzei. Tai seko galvenā daļa, un, noslēdzot treniņu, tiek veikti stiepšanās un elpošanas vingrinājumi.
Mūsu organismā viss ir saistīts. Tas nozīmē, ja kāds muskulis vai muskuļu grupa būs saīsināta/saspringta, tas ietekmēs locītavas stāvokli, palielinot risku gūt mežģījumus vai pamežģījumus tajā. Uzmanība ir jāpievērš to muskuļu stiepšanai, kuri intensīvi tika nodarbināti fiziskās aktivitātes laikā.
Vissvarīgāk ir izstiept posturālos (pozas, stājas noturošos) muskuļus, jo tiem ir tendence saīsināties. Muskulis iestiepumā ir jānotur aptuveni 10-15 sekundes. Kakla muskuļi ir jāstiepj ilgāk (~20-30 sek.). Lai stiepšanās nebūtu traumatiska, tā jāveic tikai tad, kad ķermenis ir iesildīts. Treniņu nevajadzētu sākt ar stiepšanās vingrinājumu izpildi, jo tas palielina risku gūt traumas.
Stiepjoties, jāpievērš uzmanība elpošanai. Izelpā lēnām jāpalielina iestiepums. Nevajag sevi raustīt, un, lai panāktu labāku rezultātu, nedrīkst gulties virsū, raut, strauji stiept vai lauzt otru – klasisks veids kā cilvēks gūst, piemēram, cirkšņa traumas. Izstiepjoties pēc fiziskajām aktivitātēm, tiek veicināta organiska atjaunošanās un fizioloģiskie, bioķīmiskie procesi tiek “salikti pa plauktiņiem”. Tas prasa tikai 5-10 minūtes, un bieži vien no tā ir atkarīga turpmākā veselība, sportisko aktivitāšu rezultāti, sasniegumi un labsajūta.
Esi aktīvs un kusties pareizi un apdomīgi!
Dr. Sp.sc. Ieva Zvīgule
Sertificēta fizioterapeite.
Vingrosev.lv
