Veidi, kā mazināt diska trūces sāpes un uzlabot funkcionalitāti

Ievads

Diska trūce ir klīnisks stāvoklis, kad bojāts starpskriemeļu disks izspiežas un rada spiedienu uz blakus esošajām nervu struktūrām. Šī spiediena rezultātā var rasties ļoti stipras muguras sāpes, nepatīkamas sajūtas apakšējās ekstremitātēs vai augšējā ķermeņa daļā (atkarībā no bojājuma vietas), kā arī citi neiroloģiski simptomi!

Saskaņā ar pētījumiem, diska trūce visbiežāk veidojas jostas jeb muguras lejasdaļā, tomēr tā var rasties jebkurā mugurkaula segmentā. Diska trūce veidojas pamazām – nepietiekamas fiziskās aktivitātes, liekā svara vai citu riska faktoru ietekmē rodas deģeneratīvas pārmaiņas, kas traumas vai ārēja faktora ietekmē izraisa diska trūci! Šajā rakstā uzzināsi, kā veidojas diska trūce, simptomus un ārstēšanas metodes!

Kas ir diska trūce un kā tā ietekmē tavu ķermeni?

Diska trūce ir stāvoklis, kad starpskriemeļu diska želejveidīgais kodols (nucleus pulposus) izspiežas cauri diska ārējam šķiedrainajam apvalkam (annulus fibrosus). Šāda izvirzīšanās var nospiest vai kairināt mugurkaula nervus.

Starpskriemeļu disks darbojas kā amortizators, palīdzot vienmērīgi sadalīt ķermeņa svaru un triecienus starp skriemeļiem, veicot ikdienas kustības. Laika gaitā vai pārslodzes ietekmē diski zaudē elastību un šķidrumu, kas var izraisīt trūces veidošanos vai deģeneratīvas izmaiņas. Šie bojājumi rada spiedienu uz nervu saknēm, kā rezultātā rodas sāpes mugurā. Pētījumi liecina, ka Latvijā aptuveni 20% cilvēku vecumā no 30 līdz 50 gadiem ir diagnosticētas starpskriemeļu diska deģeneratīvas izmaiņas vai trūces!

Simptomi, kas liecina par diska trūci

• Sāpes, kas izstaro no muguras vai kakla uz ekstremitātēm: Ja diska trūce lokalizējas muguras lejasdaļā, nereti rodas tā sauktās “šaujošās” vai dedzinošas sāpes, kas izplatās uz sēžamvietu, augšstilbu un pat ikru rajonu. Kad bojājums atrodas kakla daļā, sāpes parasti jūtamas plecos, rokās vai pirkstu galos, dažkārt radot sajūtu, ka “tirpst” vai ir nepatīkams dūrienu virknējums.
• Dedzinoša vai asa rakstura sāpes kustību laikā: Šķaudīšana, klepošana vai pēkšņas kustības palielina spiedienu mugurkaula kanālā, kas vēl vairāk kairina bojāto disku un apkārtējos nervus, pastiprinot sāpes.
• Nejūtīgums vai tirpšana ķermeņa daļās, ko apgādā skartais nervs: Klasisks piemērs ir tirpšana pēdā vai rokā – tas notiek, ja nervu saknīte, kas atbild par jutību konkrētajā ekstremitātē, tiek saspiesta. Šīs sajūtas var būt mainīgas – no vieglas tirpšanas līdz pat ilglaicīgai nejūtībai lielākā ķermeņa zonā. Dažkārt pacienti ziņo par “elektriskās strāvas” tipa sajūtu.
• Muskuļu vājums: Ja diska trūce būtiski nospiež nervu, kas nodrošina impulsus kādai muskuļu grupai, var rasties redzams spēka samazinājums. Ikdienā tas var izpausties kā grūtības ilgstoši staigāt vai nespēja stingri noturēt rokā priekšmetus.

Kā un kāpēc veidojas diska trūce?

Cēloņi:

1. Dabiskais novecošanās process: Gadu gaitā starpskriemeļu diski zaudē elastību un mitrumu, kas palielina plaisāšanas un diska trūces veidošanās iespēju.
2. Neergonomiska smagumu celšana: Pēkšņa vai atkārtota smagumu celšana ar nepareizu tehniku (mugura saliekta, nevis turot taisnu mugurkaulu un izmantojot kāju spēku) var ievērojami paātrināt diska bojājumu.
3. Traumas: Spēcīgi kritieni, satiksmes negadījumi vai sporta traumas var izraisīt mikroplaisas diska ārējā slānī, ļaujot diska kodolam izslīdēt ārpus savas anatomiskās robežas.
4. Hroniskas slodzes: Ilgstošs vienveidīgs darbs, īpaši, ja mugurkauls netiek pareizi atbalstīts vai pārtraukumos netiek veikti vingrinājumi, veicina diska nodilumu un palielina diska trūces risku.

Pastiprinošie faktori:

1. Liekais svars: Papildu ķermeņa masa palielina vertikālo slodzi uz mugurkaula diskiem, paātrinot to deģeneratīvos procesus.
2. Fiziski smags darbs: Regulāra smagumu celšana vai darbs ar vibrējošiem instrumentiem izraisa atkārtotu noslodzi uz starpskriemeļu diskiem, palielinot diska trūces iespējamību.
3. Ģenētika: Dažiem cilvēkiem ģenētiski ir lielāka nosliece uz diska deģenerāciju, tāpēc trūce var rasties pat ar nelielu ārēju slodzi.
4. Smēķēšana: Nikotīns pasliktina asinsriti un samazina barības vielu piegādi diskiem, kas var paātrināt to nodilumu un veicināt trūces veidošanos.
5. Sēdošs dzīvesveids: Mazkustība noved pie muguras dziļo muskuļu vājuma, nepilnīgas disku apasiņošanas un nevienmērīgas slodzes uz mugurkaula.

Lai gan jebkurš no šiem faktoriem var atsevišķi veicināt diska izvirzījuma rašanos, to kombinācija (piemēram, liekais svars un intensīvs fizisks darbs) vēl vairāk palielina muguras diska trūces risku. Savlaicīga profilakse, mērķtiecīgi muguras diska trūces vingrojumi un veselīga dzīvesveida ieradumi var palīdzēt saglabāt disku veselību un mazināt nepieciešamību pēc sarežģītas ārstēšanas vai atveseļošanās pēc diska trūces operācijas!

Risinājumi diska trūces ārstēšanai

Konservatīvā ārstēšana:

• Atpūta un stresa samazināšana mugurkaulam: Akūtā fāzē ieteicams samazināt aktivitātes, kas pastiprina sāpes, bet izvairīties no pilnīga gultas režīma, jo tas var kaitēt mugurkaula veselībai. Labāk veic nelielas, kontrolētas kustības, kas uztur asinsriti un veicina atveseļošanos. Konsultējies ar fizioterapeitu, jo pareizi izvēlēti vingrinājumi ir nepieciešami.
• Pretiekaisuma vai pretsāpju medikamenti: Zāles, piemēram, ibuprofēns vai diklofenaks, palīdz samazināt iekaisumu un mazināt muguras sāpes, ko izraisa diska trūce. Vienmēr konsultējies ar ārstu par pareizu devu un lietošanas ilgumu – pretsāpju zāles nerisina problēmas cēloni.

Fizikālā terapija:

• Fizioterapija: Ar speciāliem vingrojumiem, kas nostiprina vēdera un muguras dziļo muskulatūru, uzlabojot stāju un mugurkaula stabilitāti. Šie vingrinājumi samazina slodzi uz bojāto disku un palīdz atjaunot normālu kustību funkcionalitāti. Pat pēc diska trūces operācijas ir iespējams atgriezties aktīvā dzīvesveidā, ja turpina regulāri vingrot.
• Ergonomikas apmācība: Pareiza sēdēšana, stāvēšana un smagumu celšana var ievērojami mazināt lieko slodzi uz diskiem. Ergonomiski pareizi darba un mājas apstākļi ir svarīgi ikdienas profilaksei.
• Muguras ortozes: Piemērotas ortozes, piemēram, C‑FIT muguras josta, var īslaicīgi atvieglot sāpes, atbalstot mugurkaulu ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas laikā.

Medicīniskās procedūras:

• Kortikosteroīdu injekcijas: Ievadītas skartajā apvidū, lai samazinātu iekaisumu un mazinātu spiedienu uz nervu saknēm, ko izraisa diska trūce.
• Ķirurģiska iejaukšanās: Smagos gadījumos, ja simptomi pasliktinās un ietekmē ikdienas dzīvi, ārsts var ieteikt operāciju, lai mehāniski noņemtu bojāto diska daļu. Pēc operācijas ļoti svarīgs ir pareizs rehabilitācijas plāns, kur fizioterapija un pakāpeniska slodzes atjaunošana ir izšķiroša.

Situācijas, kad nepieciešama speciālista konsultācija

• Sāpes, kas pāriet uz rokām vai kājām un ierobežo ikdienas aktivitātes: Ja diska trūce izraisa pastāvīgu sāpju izstarošanu uz ekstremitātēm un traucē veikt ikdienas darbus, nepieciešams meklēt ārsta padomu. Šāda sāpju dinamika nereti norāda uz nervu saknīšu kairinājumu.
• Nejūtīgums vai tirpšana, kas ilgstoši nepāriet: Ja pie muguras vai kakla sāpēm pievienojas tirpšana vai ilglaicīga nejūtība, tas var liecināt par izteiktu nervu saspiešanu. Šādu problēmu risināšanai labāk vērsties pie speciālista.
• Grūtības kontrolēt urīnpūsli vai zarnu darbību: Šādas funkciju traucējumi var liecināt par būtisku nervu bojājumu, un savlaicīga konsultācija ir īpaši svarīga.

Kopsavilkums

Diska trūce ir starpskriemeļu diska bojājums, kur diska želatīnais kodols izspiežas cauri ārējam slāni, radot spiedienu uz nervu saknēm. Biežāk skartā zona ir muguras lejasdaļa, bet bojājums var rasties arī kakla vai krūšu daļā. Tipiskākie simptomi ir muguras sāpes un izstarojošas sāpes uz kājām vai rokām, dedzinošas sajūtas kustību laikā, tirpšana un muskuļu vājums.

Galvenie cēloņi – novecošana, nepareiza smagumu celšana, traumas un ilgstošas fiziskas slodzes. Riska faktorus veicina liekais svars, smēķēšana, sēdošs dzīvesveids un ģenētika. Ārstēšanu sāk ar konservatīvām metodēm: atpūtu, pretiekaisuma līdzekļiem, fizikālo terapiju un specializētiem muguras diska trūces vingrojumiem, kas nostiprina muskuļus un samazina slodzi uz disku. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama operācija un atveseļošanās pēc diska trūces operācijas. Savlaicīga speciālista konsultācija un aktīva rehabilitācija veicina pilnīgu atveseļošanos!

Rakstu sagatavoja:
Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa, +371 27 389 000

Ja Tev pēc raksta izlasīšanas rodas jautājumi – raksti mums un palīdzēsim!

Biežāk uzdotie jautājumi! Atbild fizioterapeits!

• Vai diska trūce nozīmē pastāvīgas muguras sāpes? Diska trūce var radīt akūtas vai hroniskas muguras sāpes, tomēr ar pareizu ārstēšanu un profilakses pasākumiem daudziem cilvēkiem sāpes ievērojami samazinās vai pilnībā izzūd.

• Vai man vajadzētu pilnībā pārtraukt kustības, ja man ir diska trūce? Pārāk ilgs gultas režīms var kaitēt mugurkaula veselībai. Akūtā sāpju fāzē ieteicams īslaicīgi ierobežot slodzi, bet, uzlabojoties pašsajūtai, pakāpeniski jāatgriežas pie kustībām un vingrinājumiem. Fiziskā aktivitāte, kas pielāgota konkrētajam stāvoklim, veicina ātrāku atveseļošanos.

• Kādi vingrinājumi ir visefektīvākie diska trūces gadījumā? Vingrinājumi, kas nostiprina vēdera un muguras dziļo muskuļu grupu, uzlabo stāju un līdzsvaru, ir būtiski. Tomēr konkrēta vingrojumu programma jāpielāgo individuālām vajadzībām, konsultējoties ar fizioterapeitu.

• Vai es varu turpināt sportot, ja man ir diska trūce? Tas ir atkarīgs no sporta veida un diska trūces smaguma. Fizioterapeits palīdz izvērtēt, kuras aktivitātes ir drošas, un ieteicams turpināt mērenu, saudzīgu sportošanu, kas nekairina bojāto disku (piemēram, nūjošana vai peldēšana).

• Vai man būs nepieciešama operācija diska trūces dēļ? Operācija tiek apsvērta, ja konservatīvās metodes (medikamenti, fizioterapija, injekcijas) ilgstoši nepalīdz vai ja ir nopietni neiroloģiski simptomi, piemēram, izteikts muskuļu vājums vai grūtības kontrolēt urīnpūsli un zarnu darbību. Lielākajai daļai pacientu simptomus iespējams mazināt ar neinvazīvu ārstēšanu un rehabilitāciju.

• Kā fizioterapija var man palīdzēt diska trūces gadījumā? Fizioterapija piedāvā individuāli pielāgotus vingrinājumus, kas nostiprina muskuļus ap mugurkaulu un uzlabo kustību mehānismu, lai samazinātu spiedienu uz bojāto disku. Turklāt fizioterapeits sniedz ieteikumus par pareizu ergonomiku ikdienas situācijās, kas palīdz izvairīties no atkārtotiem bojājumiem un muguras sāpēm.

• Cik ilgā laikā var atjaunoties pēc diska trūces? Atveseļošanās laiks ir individuāls, atkarībā no diska trūces lokalizācijas, smaguma un pacienta iesaistes rehabilitācijā. Dažiem pacientiem uzlabojumi var būt redzami dažu nedēļu laikā, savukārt citiem nepieciešami vairāki mēneši. Aktīva rehabilitācija un dzīvesveida paradumu maiņa veicina ātrāku un ilgstošāku rezultātu.

• Kas jāievēro pēc diska trūces operācijas? Atveseļošanās pēc operācijas parasti ietver fizikālo terapiju, lai pakāpeniski atjaunotu normālu kustību amplitūdu un muskuļu spēku, kā arī pareizu ergonomiku un ikdienas slodzes pielāgošanu. Ārsts un fizioterapeits kopā nosaka drošu progresiju.

• Kā varu profilaktiski izvairīties no diska trūces recidīva? Regulāra, saudzīga fiziskā slodze, kas nostiprina mugurkaula un vēdera muskuļus, pareiza ķermeņa svara uzturēšana un ergonomisku pozu ievērošana darba un sporta aktivitātēs palīdz novērst recidīvu. Profilaktiskas vizītes pie fizioterapeita var palīdzēt ātrāk pamanīt un koriģēt problēmas.

Izmantotā literatūra:

1. MayoClinic. Herniated Disk. https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/herniated-disk/symptoms-causes/syc-20354095

2. Cleveland Clinic. Herniated Disk (Slipped or Bulging Disk). https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/12768-herniated-disk

3. Physiopedia. Disc Herniation. https://www.physio-pedia.com/Disc_Herniation

4. AANS. Herniated Disc. https://www.aans.org/patients/conditions-treatments/herniated-disc/

5. Rehabilitācijas klīniskais algoritms pacientiem ar muguras sāpēm. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari". https://www.nrcvaivari.lv/sites/default/files/rehabilitacijas-kliniskais-algoritms-pacientiem-ar-muguras-sapem.pdf

6. Nacionālais Veselības dienests. Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/muguras-lejas-dalas-sapes-primaraja-veselibas-aprupe

7. Bayraktar et al (2016). A comparison of water-based and land-based core stability exercises in patients with lumbar disc herniation. https://doi.org/10.3109/09638288.2015.1075608

8. Pētījums: Iedzīvotājus visbiežāk moka muguras sāpes, locītavu sāpes un asinsspiediena problēmas. https://medicine.lv/raksti/petijums-iedzivotajus-visbiezak-moka-muguras-sapes-locitavu-sapes-un-asinsspiediena-problemas