IEVADS

Šlātera slimība (zināma arī kā Osguda–Šlātera slimība) ir iekaisums, kas pusaudžiem attīstās celī straujas augšanas un intensīvas fiziskās slodzes dēļ. Slimība izraisa lokālu iekaisuma procesu un sāpes celī, kur cīpsla piestiprinās pie tibias, un ir viens no biežākajiem ceļgala sāpju iemesliem pusaudžu vecumā. Šajā rakstā kopā ar fizioterapeitu uzzināsi - kas ir Šlātera slimība, kādi ir tās simptomi un ārstēšanas iespējas?

Šlātera slimība: kas jāzina vecākiem par ceļgala sāpēm pusaudžiem?

• Definīcija: Šlātera slimība ir augošiem bērniem un pusaudžiem raksturīga ceļgala pārslodzes problēma - atkārtoti skrējieni, lēcieni un straujas bremzēšanas kustības velk ceļgalkaula cīpslu prom no vēl pilnībā nenobriedušā stilba kaula pauguriņa. Tas izraisa iekaisumu, sāpes un reizēm nelielu, cietu izcilni tieši zem ceļgala. Slimība nav bīstama un parasti izzūd līdz ar straujās augšanas beigām!
• Simptomi: Klīniskā aina raksturojas ar lokalizētām, mehāniskām sāpēm stilba kaula pauguriņa apvidū (tieši zem ceļa), kuras pastiprina slodze, kas iesaista atkārtotas kvadricepsa ekscentriskās kontrakcijas — skriešana, lēcieni, pēkšņas bremzēšanas un sprinta epizodes. Pusaudzis var just sāpes kājas augšstilbā. Sāpēm bieži pievienojas mīksto audu pietūkums un hiperēmija, kā arī palpācijā sāpīgs, ciets izaugums virs. Pēc intensīvas fiziskas aktivitātes var novērot pārejošu stīvumu un kustību amplitūdas ierobežojumu ceļgala saliekšanā. Simptomu intensitāte parasti mazinās miera stāvoklī, bet atgriežas vai pastiprinās, tiklīdz jaunietis atsāk dinamisku darbību.
• Vecums: Šlātera slimība parasti parādās straujās augšanas laikā aptuveni 8 – 15 gadu vecumā. Meitenēm simptomi biežāk sākas 9 – 12 gadu robežās, zēniem ‑ 12 – 15 gadu posmā. Dažos pētījumos norādīts, ka meitenēm risks var būt nedaudz lielāks, iespējams, saistībā ar platāku iegurni, lielāku Q‑leņķi un agrāku skeleta nobriešanu, lai gan mūsdienu pētījumos saslimstība abiem dzimumiem ir gandrīz līdzīga.

Attēla atsauce: BKUS un Vesela pasaule

Pārmērīga fiziskā slodze un citi cēloņi, kas var novest pie Šlātera slimības

• Pārmērīga fiziskā slodze: Intensīva skriešana, lēcieni un straujas bremzēšanas kustības atkārtoti noslogo cīpslas piestiprinājumu, radot mikrotraumas un iekaisumu augošajā kaulā.
• Kaulu augšana: Skelets garumā pieaug ātrāk, nekā muskuļi un cīpslas spēj adaptēties, tāpēc vilkme uz stilba kaula pauguriņu kļūst lielāka un jutīgāka.
• Sporta veidu specifika: Futbols, basketbols, vieglatlētika, vingrošana un citi sporti ar biežiem lēcieniem un sprintiem palielina risku Šlātera slimībai!
• Nepietiekama atjaunošanās: Pārāk īsi atpūtas intervāli starp intensīviem treniņiem neļauj kaulam un cīpslai sadzīt.
• Neatbilstoši apavi un ciets segums: Nolietota amortizācija vai treniņi uz betona/asfalta pastiprina triecienu.
• Vitamīna D un kalcija deficīts: Nepietiekams minerālvielu un D vitamīna līmenis var palēnināt apofīzes nobriešanu un iekaisuma mazināšanos.
• Iepriekšēji ceļgala vai augšstilba savainojumi: Ne pilnībā rehabilitētas traumas maina kustību mehāniku un pārdala slodzi uz tibialo pauguriņu.
• Liekais svars: Papildu ķermeņa masa palielina vertikālo slodzi skrējienā un lecot.
• Tehnikas un slodzes plānošanas kļūdas: Piemēram, pēkšņs treniņu apjoma pieaugums vai nepareiza nosēšanās lēciena laikā.

Atpūta, fizioterapija un citi veidi, kā mazināt Šlātera slimības diskomfortu

• Atpūta un slodzes samazināšana: Pirmajās nedēļās ierobežojiet lēcienus, sprintus un citas kustības, kas izraisa sāpes. Nevajag pilnībā pārtraukt fiziskās aktivitātes, taču spēka un kardio darbs jāveic ar zemāku intensitāti un biežākiem atpūtas intervāliem.
• Vieglas aktivitātes un mērķtiecīga stiepšana: Ik dienu izstaipiet hamstringus un kvadricepsu (20–30 sek. turēšana, 3 reizēm katrai muskuļu grupai), iekļaujiet zemas intensitātes kardio — peldēšanu, velobraukšanu vai pastaigu — lai saglabātu aerobās spējas, nepalielinot triecienu ceļgaliem. Pievienojiet vieglus ekscentriskus vingrinājumus. Konsultējieties ar fizioterapeitu, lai individuāli pielāgotu vingrinājumus!
• Aukstuma un siltuma terapija: Uzreiz pēc treniņa: ledus vai auksts gēla maiss uz 10–15 minūtēm, lai samazinātu iekaisumu un pietūkumu. Pirms treniņa: silts kompreses spilventiņš vai duša 5 minūtes, lai palielinātu asinsriti un audu elastību.
• Relaksācijas un asinsrites uzlabošanas paņēmieni: Vieglas relaksācijas tehnikas un pašmasāža ar rulli palīdz mazināt muskuļu tonusu un sāpes pēc slodzes.
• Ceļgala pārsējs vai ortoze: Elastīgs infrapatellar strap vai 3D adīta ceļgala ortoze samazina cīpslas slodzi. Lietojiet to treniņu laikā un pirmajās stundās pēc slodzes, lai mazinātu sāpes!
• Ārstniecības pretlīdzekļi īslaicīgai lietošanai: Nepieciešamības gadījumā var lietot paracetamolu vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piem., ibuprofēnu) īsā kursā, bet tie neaizstāj slodzes pielāgošanu.
• Pakāpeniska atgriešanās sportā: Kad sāpes miera stāvoklī vairs nav jūtamas, palieliniet slodzi ne vairāk kā par 10 % nedēļā, pievēršot uzmanību pareizai lēcienu nosēšanās tehnikai un muskuļu spēkam!

Šlātera slimība: kad ir laiks konsultēties ar ārstu?

• Sāpes nepāriet vai pastiprinās. Ja diskomforts saglabājas pēc vairākām atpūtas dienām, jūtamas dedzinošas sāpes kājās vai tās kļūst izteiktākas ikdienas gaitās, nepieciešama profesionāla novērtēšana.
• Izteikts pietūkums vai apsārtums. Acīmredzama tūska, siltums vai apsārtums ap ceļgalu var liecināt par lielāku iekaisumu vai pat kaula lūzumu, un to nedrīkst ignorēt.
• Kustību ierobežojums vai mehāniska bloķēšanās. Ja bērns nevar pilnībā saliekt vai iztaisnot kāju, vai arī jūt “aizķeršanās” sajūtu ceļgalā, pēc iespējas ātrāk jākonsultējas ar speciālistu.
• Deformējošs vai palielināts izcilnis. Straujš, sāpīgs kaulains izcilnis zem ceļgala, kas turpina augt vai ir ļoti jutīgs, var prasīt papildizmeklējumus.
• Simptomu atgriešanās pēc rehabilitācijas. Ja sāpes atjaunojas, tiklīdz bērns atsāk sportu, tā ir pazīme, ka rehabilitācija jāpārskata kopā ar ārstu un fizioterapeitu.

KOPSAVILKUMS

Šlātera slimība ir signāls, ka jūsu bērna augošajam skeletam nepieciešams gudrs balanss starp slodzi un atjaunošanos. Straujās augšanas laikā stilba kaula pauguriņš kļūst trauslāks, un atkārtoti lēcieni, sprinti vai bremzēšanas kustības var izraisīt iekaisumu un sāpīgu izcilni tieši zem ceļgala. Par laimi, šīs sāpes gandrīz vienmēr ir pagaidu — ar mērķtiecīgu rīcību iespējams ne tikai mazināt diskomfortu, bet arī novērst ilgtermiņa sekas. Pirmais solis ir godīgi izvērtēt treniņu grafiku: samaziniet lecošu un skrejošu aktivitāšu intensitāti, lieciet priekšroku peldēšanai vai riteņbraukšanai un ieviesiet vismaz vienu “atjaunošanās” dienu nedēļā. Katru dienu veltiet dažas minūtes hamstringu un kvadricepsa stiepšanai, jo elastīgs muskulis mazāk velk cīpslu pie kaula. Pēc slodzes uzklājiet ledu, pirms tās — vieglu siltumu, un apsveriet elastīgo ceļgala ortozi, lai atslogotu iekaisušo zonu.

Turklāt pārliecinieties, ka bērnam ir kvalitatīvi apavi un pietiekams D vitamīna un kalcija daudzums uzturā, jo tie atbalsta kaula stiprību. Ja pēc dažām nedēļām sāpes nemazinās, parādās pietūkums vai kustību ierobežojums, nekavējieties — konsultējieties ar fizioterapeitu vai sporta ārstu, lai pielāgotu rehabilitācijas plānu. Ar apzinātu slodzes kontroli, pareiziem vingrinājumiem un profesionālu uzraudzību lielākā daļa pusaudžu pilnībā atgriežas mīļākajā sporta veidā bez atkārtotām sāpēm — iedrošiniet bērnu, ka sadarbība un pacietība ir atslēga uz drošu un spēcīgu atgriešanos laukumā!

Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa, +371 27 389 000

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI! ATBILD FIZIOTERAPEITS!

Vai Šlātera slimība ir tikai pagaidu stāvoklis? Kad sāpes parasti pāriet? Jā, lielāko daļu gadījumu slimība izzūd, kad augšanas plātnes noslēdzas — meitenēm tas parasti notiek 14 – 16 gadu vecumā, zēniem 16 – 18 gadu robežās. Simptomi mazinās pakāpeniski, ja bērns ievēro slodzes kontroli un vingrojumu režīmu.

Vai bērns drīkst turpināt sportot, kamēr sāp ceļgals? Drīkst, ja sāpes ir vieglas (līdz 3 punktiem no 10), nav pietūkuma un kustību ierobežojuma. Galvenais ir izvēlēties aktivitātes ar mazāku trieciena slodzi (piemēram, peldēšanu, riteņbraukšanu) un atgriezties pie intensīvākiem treniņiem pakāpeniski, nepārsniedzot 10 % slodzes pieaugumu nedēļā.

Kas notiek, ja problēmu ignorē un turpina trenēties pilnā apjomā? Pastāv risks, ka iekaisums kļūs hronisks, izveidosies sāpīgs kaulains izcilnis vai pat notiks lūzums, kuram dažkārt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Turklāt hroniskas sāpes var ierobežot sportiskos panākumus un motivāciju.

Cik ilgi jāievēro atpūta un slodzes samazināšana? Parasti 4 – 6 nedēļas pietiek, lai sāpes ievērojami mazinātos, taču atgriešanās sportā jāplāno kopā ar fizioterapeitu, ņemot vērā sāpju intensitāti un spēka/kustīguma testu rezultātus.

Vai ledus un kompresijas pārsējs tiešām palīdz? Ledus uz 10 – 15 minūtēm pēc slodzes mazina pietūkumu un iekaisumu, savukārt elastīgs infrapatellar strap vai adīta ortoze palielina komfortu, samazinot cīpslas vilkmi slodzes laikā.

Kādi vingrinājumi ir visefektīvākie? Hamstringu un kvadricepsa statiskā stiepšana, gurnu fleksoru mobilizācija un pakāpeniski ekscentriski vingrinājumi vislabāk samazina sāpes un palīdz nostiprināt ceļgala stabilitāti.

Vai nepieciešama rentgenogrāfija vai MRI? Parasti pietiek ar klīnisko novērtēšanu. Attēldiagnostika noder, ja sāpes ir smagas, ir ievērojams pietūkums, kustību ierobežojums vai pastāv aizdomas par lūzumu.

Vai Šlātera slimība var atgriezties pēc izveseļošanās? Pēc skeleta nobriešanas slimība parasti neatkārtojas. Retos gadījumos var saglabāties jutīgs izcilnis, kas viegli sāp pēc ilgstošas vai intensīvas slodzes, bet tas parasti netraucē sportot.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

• Cleveland Clinic – Osgood‑Schlatter Disease: Causes, Symptoms & Treatment
• AAOS OrthoInfo – Osgood‑Schlatter Disease (Knee Pain)
• Physio‑Pedia – Osgood‑Schlatter Disease
• MSD Manuals (Consumer Version) – Osgood‑Schlatter Disease
• Nottingham University Hospitals NHS Trust – Osgood Schlatter’s Disease
• Johns Hopkins Medicine – Osgood‑Schlatter Disease
• Vesela Pasaule – Osguda–Šlātera slimība
• KidsHealth by Nemours – Osgood‑Schlatter Disease
• Radiopaedia – Sinding‑Larsen‑Johansson disease
• Pulsaar – 3D adīta ceļgala ortoze S‑Support
• Hilaris Publishers – Vitamin D and Osgood‑Schlatter Disease
• BMC Sports Science, Medicine and Rehabilitation – Self‑management Including Exercise, Education and Activity Modification Improves OSD
• SpringerLink – Conservative Treatment of Osgood‑Schlatter Disease among Young Athletes
• SAGE Open Medicine – Long‑term Prognosis of Osgood‑Schlatter Disease