Reimatoīdais artrīts: agrīnie simptomi un efektīva profilakse

Reimatoīdais artrīts: agrīnie simptomi un efektīva profilakse

IEVADS

Reimatoīdais artrīts ir hroniska autoimūna slimība, kuras laikā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk locītavu audiem – galvenokārt sinoviālajai plēvei, kas pārklāj locītavas!

Ja reimatoīdais artrīts netiek diagnosticēts un ārstēts laikus, tas var būtiski samazināt dzīves kvalitāti! Šajā rakstā kopā ar fizioterapeitu uzzināsi – kā veidojas reimatoīdais artrīts, kādi ir simptomi un ārstēšanas iespējas!

Reimatoīdais artrīts: kas tas ir?

Reimatoīdais artrīts ir hroniska, autoimūna slimība, kuras laikā organisma imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša ķermeņa locītavu audiem – galvenokārt sinoviālajai plēvei jeb iekšējam locītavu apvalkam! Šis iekaisuma process rada sāpes, stīvumu un galu galā var novest pie skrimšļa, kaula, cīpslu un saišu bojājumiem.

Reimatoīdais artrīts skar simetriskas locītavas, piemēram, abus ceļus vai abas plaukstu locītavas, un laika gaitā var ietekmēt arī acis, ādu, sirdi un plaušas. Atšķirībā no osteoartrīta, reimatoīdais artrīts ne tikai bojā locītavu mehāniski, bet arī izraisa sistēmisku iekaisumu visā ķermenī!

Agrīnie reimatoīdā artrīta simptomi

No fizioterapeita perspektīvas agrīna atpazīšana ir izšķiroša, jo novēlota ārstēšana var radīt neatgriezeniskus bojājumus. Tipiski agrīnie simptomi, kuriem vērts pievērst uzmanību:

  • Rīta stīvums: ilgāk par 30–60 minūtēm, īpaši rokās, pēdās, ceļos;
  • Sāpes un pietūkums vairākās locītavās, nereti simetriski;
  • Samazināts tvēriena spēks, grūtības satvert un noturēt priekšmetus;
  • Muskuļu vājums, svara zudums, nogurums, zemas pakāpes drudzis;
  • Samazināta kustību amplitūda, sāpes un vēlme izvairīties no kustībām!

Nozīmīgi, ka šie simptomi parādās pakāpeniski, bet, ja tie ilgst vairāk nekā divas nedēļas, jākonsultējas ar ārstu vai fizioterapeitu!

Kā diagnosticē reimatoīdo artrītu – kur man vērsties?

Aicinām vērsties pie reimatologa! Diagnozi nosaka reimatologs, taču fizioterapeits bieži ir pirmais speciālists, kas pamana atkāpes no normas kustību kvalitātē! Lai diagnosticētu reimatoīdo artrītu, tiek veikti vairāki izmeklējumi:

  • Asins analīzes: reimatoīdais faktors, anti-CCP, CRP, EGĀ;
  • Attēldiagnostika: rentgens, ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse;
  • Funkcionālie testi: tvēriena spēks, kustību apjoms, sāpju skalas u. c.

Faktori, kas palielina risku saslimt ar reimatoīdo artrītu

  • Ģenētiskā nosliece – īpaši gēni ir saistīti ar paaugstinātu reimatoīdā artrīta risku.
  • Sievietes dzimums – biežāk skar sievietes (ap 70 % gadījumu).
  • Hormonu izmaiņas – menopauze vai pēcdzemdību periods.
  • Smēķēšana – spēcīgs pierādīts riska faktors.
  • Infekcijas – piemēram, Epšteina–Barra vai citomegalovīruss.
  • Stresa un miega traucējumi – paaugstina iekaisuma marķierus.
  • Vide – piesārņojums, silīcija putekļi, pesticīdi.

Efektīva profilakse un ārstēšana

Lai gan reimatoīdo artrītu nevar pilnībā izārstēt, agrīna diagnostika, piemērota ārstēšana un profilakses pasākumi būtiski ietekmē slimības gaitu un pacienta dzīves kvalitāti.

Profilakses un ārstēšanas iespējas:

  • Sabalansēts uzturs: pretiekaisuma diēta ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudiem un omega-3 taukskābēm; jāizvairās no cukura un pārstrādātiem produktiem.
  • Regulāras fiziskās aktivitātes: vieglas līdz vidējas intensitātes kustības un speciāls vingrinājumu komplekss reimatoīdā artrīta pacientiem.
  • Medikamentozā terapija: NPL, glikokortikoīdi, DMARD un bioloģiskie medikamenti reimatologa uzraudzībā.
  • Fizioterapija: mīksto audu mobilizācija, stājas korekcija, slodzes plānošana.
  • Ortozes: atbalsta skartās locītavas un mazina mikrotraumas – plaukstas locītavas ortoze, ceļgala ortoze.

Dzīve ar reimatoīdo artrītu: praktiski padomi

  • Dienas režīms
    • Ieplāno regulāru, vienmērīgu slodzi ar pietiekamām atpūtas pauzēm;
    • No rītiem veic mierīgus stiepšanās vingrojumus;
    • Pievērs uzmanību miega kvalitātei.
  • Atbalsta grupas
    • Sarunas ar citiem pacientiem sniedz emocionālu atbalstu;
    • Līdzcilvēku iedrošinājums veicina ārstēšanās disciplīnu.
  • Regulāras vizītes pie ārsta un fizioterapeita
    • Simptomu dinamikas vērtēšana ļauj pielāgot terapiju;
    • Fizioterapeits veido individuālu slodzes plānu;
    • Integrē multifunkcionālu pieeju (reimatologs, fizioterapeits, ergoterapeits, psihologs).

KOPSAVILKUMS

Reimatoīdais artrīts ir hroniska, progresējoša autoimūna slimība, kas bez savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Agrīna atpazīšana, multidisciplināra pieeja un pielāgots dzīvesveids palīdz mazināt iekaisumu, uzlabot funkcionalitāti un saglabāt neatkarību ikdienā.

Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa

Ja Tev pēc raksta izlasīšanas rodas jautājumi – raksti un palīdzēšu!

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI!

1. Kā reimatoīdais artrīts ietekmē darba spējas un ikdienas dzīvi? Tas var radīt nogurumu, sāpes, stīvumu un ierobežotu kustību, kas ietekmē spēju strādāt, īpaši fiziski aktīvos darbos. Savlaicīga ārstēšana un ergonomiska darba vide var būtiski uzlabot spēju saglabāt darba spējas.

2. Kādi pārtikas produkti būtu jāizvairās un kas var palīdzēt samazināt iekaisumu? Jāizvairās no pārstrādātiem produktiem, baltajiem miltiem, cukura un piesātinātajiem taukiem. Pretiekaisuma uzturā – omega-3 taukskābes, tumši zaļie dārzeņi, ogas, kurkuma, ingvers.

3. Kāda ir ilgtermiņa prognoze un vai slimību var pilnībā izārstēt? Reimatoīdais artrīts nav pilnībā izārstējams, bet ar pareizu ārstēšanu slimību var kontrolēt un saglabāt dzīves kvalitāti. Agrīna ārstēšana ir galvenais prognozes noteicējs.

4. Kādi vingrinājumi būtu vispiemērotākie, lai saglabātu locītavu kustīgumu? Ieteicami zemas slodzes vingrojumi – pastaigas, nūjošana, ūdens aerobika, joga, stiepšanās, līdzsvara un spēka vingrinājumi fizioterapeita uzraudzībā.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

Atpakaļ uz blogu