Plantārais fascīts: galvenie cēloņi un veidi, kā mazināt sāpes papēdī

Plantārais fascīts: galvenie cēloņi un veidi, kā mazināt sāpes papēdī

IEVADS 

Plantārais fascīts ir hronisks iekaisuma stāvoklis pēdā, ko izraisa pārslodze uz plantāro fasciju. Lai gan šo diagnozi bieži saista ar sportiskām aktivitātēm un ilgstošu stāvēšanu, plantārais fascīts var skart jebkuru, kurš ilgstoši nēsā neatbilstošus apavus, pārslogojot pēdas velves. Šajā rakstā no fizioterapeita skatupunkta apskatīsim, kā plantārais fascīts rodas, kā to atpazīt un diagnosticēt, kādas ir mūsdienu ārstēšanas un rehabilitācijas stratēģijas, kā arī sniegsim ieteikumus simptomu mazināšanai un recidīvu novēršanai!

Kas ir plantārais fascīts un kādi faktori to izraisa? 

  • Definīcija: Plantārā fascija ir plata, šķiedrainu saišu lente, kas stiepjas no papēža kaula līdz pēdas pirkstiem. Tās galvenā funkcija ir amortizēt triecienus staigājot un skrienot, sadalot slodzi pa pēdas velvēm, kā arī stabilizēt pēdas vidusdaļu. Savukārt plantārais fascīts ir hronisks iekaisuma stāvoklis pēdā, ko izraisa pārslodze uz plantāro fasciju. 
  • Kā rodas plantārais fascīts? Katru reizi, kad speram soli, papēža saite (plantārā fascija) saņem nelielu iestiepumu, un, ja rodas pārslodze, tajā uzkrājas mikroskopiski plīsumi. Organisms cenšas šos plīsumus sadziedēt ar iekaisumu, bet, ja atpūtai neatliek laika, iekaisums ievelkas, saite sabiezē un kļūst cietāka, turklāt nepiemēroti apavi, samazināta pēdas velve vai nepareiza gaita vēl vairāk pastiprina sāpes.
  • Riska faktori:
    • Liekais svars - paaugstināta slodze uz plantāro fasciju katru dienu pastiprina audu mikrotraumas un veicina iekaisuma procesus.
    • Neatbilstošu apavu izvēle - apavi bez adekvātas amortizācijas vai ar nolietotām zolēm neizlīdzina slodzi un nerada pietiekamu plantārās fascijas atbalstu. Arī regulāra augstpapēžu apavu valkāšana var veicināt plantārā fascīta veidošanos.
    • Ilgstoša stāvēšana vai pārmērīga slodze - profesijas, kas prasa stāvēšanu uz cieta seguma (piem., pavāri, pārdevēji) vai pārmērīga skriešana/staigāšana, pakāpeniski pārslogo fasciju un veicina hronisku iekaisumu.
    • Vecums - ar gadiem saistaudi kļūst mazāk elastīgi un lēnāk atjaunojas, tādēļ plantārās fascijas spēja izturēt spriedzi mazinās un vieglāk rodas mikroplīsumi.

Galvenie plantārā fascīta simptomi 

  • Sāpes pēdā - raksturīga ir asa, dūriena tipa sāpe tieši papēža apakšā vai nedaudz uz priekšu no tā, kas visbiežāk parādās pirmajos soļos no rīta vai pēc ilgāka miera brīža. Sāpes var mazināties, kad pēda “iekustas”, taču mēdz atgriezties dienas beigās vai pēc intensīvas slodzes.
  • Stīvums un velkoša sajūta pēdas apakšā - plantārā fascija kļūst mazāk elastīga, tāpēc pieceļoties jūtams stīvums, ko bieži pavada saspringums gar pēdas velvi.
  • Sāpes pēc ilgstošas sēdēšanas vai stāvēšanas - ilgstoši sēžot, fascija saīsinās, savukārt stāvot – pārslodze pastiprinās; abos gadījumos, atsākot kustību, parādās asas sāpes.
  • Papildu simptomi un iespējamā progresija - ja plantārais fascīts netiek ārstēts, iekaisums kļūst hronisks: fascija sabiezē, zaudē elastību un var veidoties kaula sabiezējums, kas pastiprina sāpes katrā solī.

Kā tiek diagnosticēts plantārais fascīts? 

Klīniskā jeb ārsta pārbaude

  • Palpē jeb tausta papēža apakšu un pēdas velvi, lai precīzi noteiktu sāpju punktus;
  • Lūdz pacientu nostāties uz pirkstgaliem vai izstiept pēdu, lai izvērtētu stīvumu un fascijas elastību;
  • Pārbauda pēdas velves, apavu nodilumu un gaitas paradumus, jo biomehāniskas novirzes var būt slimības cēlonis vai sekas.

Radioloģiskie izmeklējumi

Rentgens palīdz izslēgt vai apstiprināt papēža kaula izmaiņas, kas var pastiprināt simptomus vai imitēt plantāro fascītu. Ultrasonogrāfija ļauj redzēt pašas plantārās fascijas biezumu un struktūru; sabiezējums virs ~4 mm un šķiedru nevienmērīgums norāda uz hronisku iekaisumu.

Mīksto audu novērtējums ar ultraskaņu

  • Pamanīt fascijas tūsku un mikroskopiskus plīsumus;
  • Izvērtēt asinsrites izmaiņas, kas norāda uz iekaisuma aktivitāti;
  • Atšķirt plantāro fascītu no citiem mīksto audu bojājumiem.

Plantārais fascīts: profilakse, vingrinājumi un ortozes 

  • Pareiza apavu un zolīšu izvēle - Ikdienas vai sporta apaviem jānodrošina stingrs pēdas velves atbalsts un amortizējošs papēdis.
  • Regulāra stiepšanās un muskuļu aktivizēšana - Divas līdz trīs reizes dienā veiciet ikru un plantārās fascijas izstiepšanu.
  • Atslodze un ortožu atbalsts akūtajā periodā - Ierobežojiet skriešanu, lēkšanu un ilgstošu stāvēšanu; stabilizācijai izmantojiet apakšstilba ortozi un potītes ortozi.
  • Medikamenti un mērķtiecīga fizioterapija - Konsultējoties ar ārstu, īslaicīgi lietojiet nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus; fizioterapeits var piemērot ultraskaņu, lāzerterapiju, manuālo miofasciālo atbrīvošanu vai triecienviļņu terapiju.
  • Kompleksa pieeja ilgtermiņa rezultātam - Apvienojot apavu korekciju, stiepšanās rutīnu, slodzes samazināšanu, ortozes un fizioterapiju, iespējams efektīvi mazināt sāpes un panākt plantārās fascijas pilnīgu sadzīšanu!

Dzīve ar plantāro fascītu: praktiski padomi 

  • Ikdienas stiepšanās rutīna: Ieplānojiet vismaz divas stiepšanās reizes dienā – vienu no rīta un otru vakarā.
  • Kāju un pēdu muskuļu stiprināšana: Aktivizējiet pēdu un ikru muskulatūru ar pirkstu satveršanu un pacelšanos pirkstgalos.
  • Regulāri atslodzes periodi: Ieplānojiet īsas sēdēšanas pauzes ik pēc 30–60 minūtēm, paceļot kājas uz zema soliņa.
  • Kontrolēta aktivitāšu intensitāte: Aizstājiet augstas slodzes treniņus ar zemākas slodzes aktivitātēm, piemēram, peldēšanu.
  • Apavu pielāgošana un maiņa: Izvēlieties apavus ar uzlabotu amortizāciju un stabilu pēdas vidusdaļas atbalstu.

KOPSAVILKUMS 

Plantārais fascīts ir biežākais hronisko sāpju avots papēža apvidū, un galvenais tā izraisītājs ir plantārās fascijas pārslodze. Agrīna diagnostika, pareizi pielāgoti apavi ar ortopēdiskām zolītēm, regulāra stiepšanās un pēdu muskulatūras stiprināšana, kā arī slodzes dozēšana ir stūrakmeņi gan profilaksē, gan ārstēšanā. Ja sāpes saglabājas, jāizmanto kompleksa pieeja: atslodze, kompresijas ortozes, īslaicīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana un mērķtiecīga fizioterapija. Pie pirmajiem simptomiem ir svarīgi vērsties pie ārsta vai fizioterapeita, lai novērstu iekaisuma pāreju hroniskā formā un ātrāk atgrieztos pilnvērtīgā kustībā!

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI! 

  • Kā izvēlēties pareizos apavus plantārajam fascītam?

Izvēlieties apavus ar mīkstu, amortizējošu papēdi un stingru, pēdas vidusdaļu atbalstošu daļu. Vēlams, lai iekšzoli var izņemt un nomainīt pret individuāli pielāgotu ortopēdisko zolīti, kas paceļ pēdas velvi un samazina spriedzi fascijā. Nolietotus apavus nomainiet, tiklīdz pamanāt, ka papēdis vai iekšzole ir izstaigāta.

  • Vai drīkstu turpināt trenēties vai skriet, ja man ir plantārais fascīts?

Akūtajā sāpju fāzē skriešanu, lēkšanu un citus augstas inetensitātes treniņus labāk aizstāt ar zemākas slodzes aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, eliptisko trenažieri vai mierīgu velobraukšanu. Kad sāpes mazinās un fascija sāk atjaunoties, slodzi var palielināt lēnām ne vairāk kā par 10 % nedēļā, un vienmēr pēc treniņiem veikt stiepšanos un relaksāciju.

  • Vai plantārais fascīts ir saistīts ar citiem veselības traucējumiem?

Pati par sevi tā nav sistēmiska slimība, taču hroniskas sāpes var izraisīt kompensējošu gaitu un līdz ar to problēmas ceļos, gūžās vai mugurā. Turklāt aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un vielmaiņas traucējumi palielina risku, jo pasliktina audu elastību un veicina iekaisumu.

  • Vai plantārais fascīts skar tikai pieaugušos?

Lielākoties ar to sastopas cilvēki, kas vecāki par 40 gadiem, taču tas var attīstīties arī jaunākiem sportistiem, īpaši skrējējiem, dejotājiem vai cilvēkiem ar plakano pēdu un nepietiekami amortizējošiem apaviem. Bērniem un pusaudžiem plantārais fascīts ir reti—biežāk sāpju cēlonis ir Severa slimība jeb kaļķakmens apofizīts.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA 

Atpakaļ uz blogu