Neiropātija un muskuļu vājums: Kā mazināt simptomus un uzlabot kustības?

Ievads

• Neiropātija ir plašs termins, kas apzīmē perifērās nervu sistēmas bojājumu, kas var ietekmēt motorās, sensorās un autonomās nervu funkcijas. Šī stāvokļa sekas var būt ievērojamas – no vieglas tirpšanas sajūtas rokās un kājās līdz pat smagai muskuļu atrofijai!
• Muskuļu vājums ir viens no izplatītākajiem neiropātijas simptomiem, kas var būtiski ietekmēt ikdienas aktivitātes – spēju staigāt, rakstīt, pacelt priekšmetus un saglabāt līdzsvaru. Savlaicīga diagnostika un pielāgota terapija var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, mazināt simptomus un palēnināt slimības progresu!
• Šajā rakstā kopā ar fizioterapeitu detalizēti aplūkosim – kas ir neiropātija, kā tā ietekmē nervu un muskuļu darbību? Neiropātijas veidus un to specifiskos simptomus, diagnostikas un ārstēšanas iespējas, kā arī fizioterapijas lomu neiropātijas simptomu mazināšanā. Uzzināsi praktiskus ieteikumus, kas var palīdzēt uzlabot nervu un muskuļu veselību!

Kas ir neiropātija un kā tā ietekmē ķermeni?

Neiropātija (no grieķu "neuron" – nervs un "pathos" – ciešanas) ir slimību grupa, kas bojā perifērās nervu sistēmas struktūras – sensoros, motoros un autonomos nervus. Atšķirībā no centrālās nervu sistēmas (smadzenēm un muguras smadzenēm), perifērie nervi ir atbildīgi par signālu pārraidi starp smadzenēm un pārējo ķermeni.

Nervu bojājuma mehānismi var ietvert: Demielinizāciju – mielīna apvalka (nervu izolācijas) zaudēšanu, kas palēnina nervu impulsu vadīšanu; Aksonopātiju – aksonu bojājumu, kas traucē nervu signālu pārraidi; Neironu deģenerāciju – smagāku neiropātijas formu, kurā pašas nervu šūnas iet bojā. Kad perifērie nervi tiek bojāti, smadzenes un muskuļi nesaņem precīzus signālus, izraisot dažādus simptomus, tostarp nejutīgumu, tirpšanu, sāpes un muskuļu vājumu.

Neiropātijas veidi un simptomi

1. Sensorā neiropātija

   Sensorā neiropātija ir viena no visbiežāk sastopamajām neiropātijas formām, un tā galvenokārt ietekmē nervus, kas pārraida informāciju par pieskārienu, temperatūru, sāpēm un citām maņu sajūtām. Šī neiropātijas forma bieži sākas ar viegliem simptomiem, kas pakāpeniski progresē, kļūstot izteiktākiem un apgrūtinošākiem.

   • Nejutīgums un tirpšana: Pacienti bieži apraksta sajūtu, it kā viņu ekstremitātes būtu "iemigušas" vai pārklātas ar neredzamu "zeķi" vai "cimdu".
   • Sāpju un temperatūras jutības izmaiņas: Daži pacienti kļūst hipersensitīvi pret pieskārieniem un temperatūras izmaiņām, kamēr citi zaudē spēju atšķirt karstu no auksta, kas palielina traumu risku.
   • "Degšanas" sajūta: Īpaši izteikta pēdās un plaukstās, šī sajūta var kļūt nepanesama pat miera stāvoklī.
   • Spontānas sāpes: Nereti pacienti izjūt pēkšņas asas vai pulsējošas sāpes, kas nav saistītas ar ārēju kairinājumu.
   • Grūtības ar līdzsvaru: Bojāti sensorie nervi var traucēt propriocepciju, kas izraisīt līdzsvara problēmas un palielināt krišanas risku.

2. Motorā neiropātija

   Motorā neiropātija ietekmē nervus, kas kontrolē skeleta muskuļu kustību. Tā var būt primāra vai attīstīties kā komplikācija no citiem veselības stāvokļiem, piemēram, diabētiskās neiropātijas vai autoimūnām slimībām.

   • Muskuļu vājums: Sākotnēji pacienti var pamanīt nelielu vājumu, kas ar laiku var progresēt līdz funkcionālai nespējai.
   • Grūtības staigāt vai kāpt pa kāpnēm: Muskuļu spēka zudums var radīt nestabilitāti.
   • Muskuļu atrofija: Ilgstošs nervu bojājums noved pie muskuļu masas samazināšanās.
   • Krampji un muskuļu raustīšanās: Nervu impulsu traucējumi var izraisīt nekontrolējamas muskuļu kustības.
   • Samazināta reakcijas spēja: Lēnāka reakcija uz ārējiem stimuliem var traucēt ātras un precīzas kustības.

3. Autonomā neiropātija

   Autonomā neiropātija ietekmē nervus, kas regulē iekšējo orgānu funkcijas, piemēram, sirdsdarbību, gremošanu, svīšanu un asinsspiedienu. Šī forma var būt bīstama, jo sākotnēji simptomi nav acīmredzami.

   • Asinsspiediena svārstības: Reiboņi un ģīboni, īpaši piecelšanās laikā.
   • Gremošanas traucējumi: Aizcietējums, caureja, vēdera uzpūšanās un slikta dūša.
   • Urīnpūšļa un zarnu darbības traucējumi: Urinācijas kontroles pasliktināšanās.
   • Pārmērīga vai nepietiekama svīšana: Disfunkcija sviedru dziedzeros.

Biežākie neiropātijas cēloņi

1. Diabēts: Diabētiskā neiropātija ir visizplatītākais veids, kas attīstās ilgstoši paaugstināta glikozes līmeņa dēļ. Simptomi ietver pakāpenisku nejutīgumu, dedzinošu sajūtu un tirpšanu, sākot ar pēdām un izplatoties uz kājām, kā arī čūlas un autonomās sistēmas traucējumus.

• Samazināta sāpju un temperatūras jutība
• Čūlas un ādas bojājumi
• Gremošanas traucējumi un asinsspiediena svārstības

2. Traumas: Fiziiski bojājumi var radīt nervu saspiešanu vai bojājumus. Šeit var iekļaut:

• Saspiesti nervi mugurkaulā (piemēram, disku trūce)
• Perifērie nervu bojājumi no nepareizām pozām vai slodzes
• Pēcoperācijas nervu bojājumi

3. Infekcijas: Dažas infekcijas (piemēram, herpes zoster, Laima slimība, HIV/AIDS, sifiliss) var bojāt nervus vai veicināt autoimūnus procesus.

4. Toksīnu ietekme: Indīgas vielas, smagie metāli, zāļu blakusparādības un rūpnieciskās ķimikālijas var bojāt nervu struktūras.

5. Iedzimti faktori: Iedzimti stāvokļi, piemēram, Charcot-Marie-Tooth slimība, amiloidā neiropātija, hereditārā spastiskā paraplēģija un mitohondriālās slimības.

Kā rīkoties, lai uzlabotu nervu darbību un mazinātu muskuļu vājumu

Lai gan neiropātija var būt progresējoša slimība, pareiza ārstēšanas un dzīvesveida pielāgošana var uzlabot nervu funkciju un novērst muskuļu atrofiju. Zemāk ir aprakstītas galvenās ārstēšanas un rehabilitācijas stratēģijas:

• Fizioterapija:
  • Stiepšanās vingrinājumi: Saglabā locītavu kustīgumu un uzlabo muskuļu elastību, mazinot spriedzi un stīvumu.
  • Stiprinošie vingrinājumi: Palīdz uzturēt muskuļu spēku, izmantojot nelielus svarus vai pretestības gumijas, lai palēninātu muskuļu vājumu.
  • Līdzsvara un koordinācijas vingrinājumi: Veicina propriocepciju un uzlabo stabilitāti, samazinot krišanas risku.
  • Elektrostimulācijas terapija: (TENS) stimulē nervus un uzlabo muskuļu funkciju.
• Dzīvesveida maiņa:
  • Uztura pielāgošana: Diēta ar bagātīgu antioksidantiem un Omega-3 taukskābēm, kā arī stabils glikozes līmenis diabēta gadījumā.
  • Regulāras fiziskās aktivitātes: Aerobās aktivitātes, piemēram, pastaigas, peldēšana vai riteņbraukšana, uzlabo asinsriti un nervu reģenerāciju. Jogas un elpošanas tehnikas palīdz mazināt stresu.
  • Stresa vadība: Meditācija, progresīvā muskuļu relaksācija un masāža palīdz samazināt trauksmi, kas var pasliktināt simptomus.
• Medicīniskā ārstēšana:
  • Pretiekaisuma līdzekļi: NPL (piemēram, ibuprofēns, diklofenaks) mazināšanai.
  • Antidepresanti: Tricikliskie antidepresanti (piemēram, amitriptilīns) vai SNRI (piemēram, duloksetīns) hronisku sāpju mazināšanai.
  • Pretepilepsijas līdzekļi: Gabapentīns, pregabalīns nervu kairinājuma mazināšanai.
  • B grupas vitamīni: B1, B6 un B12 ir būtiski nervu veselībai.
• Ortožu izmantošana: Atbalsta līdzekļi (piemēram, potītes ortozes, roku atbalsta ortozes, kompresijas zeķes) var stabilizēt bojātās ķermeņa daļas un uzlabot asinsriti. Konsultējieties ar fizioterapeitu, lai izvēlētos piemērotāko risinājumu.

Pareiza ārstēšanas un rehabilitācijas pieeja var ievērojami uzlabot neiropātijas pacientu dzīves kvalitāti un kustību spējas. Lai iegūtu individuāli pielāgotu plānu, konsultējieties ar ārstu vai fizioterapeitu.

Padomi, kā uzlabot kustību un mazināt simptomus

Lai samazinātu neiropātijas simptomus un uzlabotu kustību spējas, svarīgi ir veikt pielāgojumus ikdienas paradumos un fiziskajās aktivitātēs. Šeit ir daži praktiski ieteikumi:

• Pareiza poza un ergonomika: Saglabājiet neitrālu mugurkaula stāvokli un izvairieties no ilgstošas statiskas pozīcijas. Veiciet darba vietas pielāgojumus, piemēram, izmantojiet ergonomisku krēslu un pareizu galda augstumu. Veiciet pauzes ik pēc 30–45 minūtēm, lai izstaipītos un izkustētos.
• Regulāri vingrinājumi: Līdzsvara, koordinācijas, stiepšanās un spēka vingrinājumi palīdz uzlabot muskuļu elastību un izturību, kā arī stimulē asinsriti.
• Sildošās un atvēsinošās terapijas: Siltuma terapija (sildošas kompreses, siltas vannas) var mazināt muskuļu saspringumu, savukārt aukstuma terapija (ledus kompreses) var samazināt iekaisumu. Kontrastterapija, pārmaiņus lietojot siltumu un aukstumu, var stimulēt asinsriti.

Kopsavilkums

• Neiropātija ir nopietns veselības stāvoklis, kas var ietekmēt sensorās, motorās un autonomās nervu sistēmas darbību, izraisot simptomus, piemēram, nejutīgumu, tirpšanu, dedzinošu sajūtu un muskuļu vājumu.
• Savlaicīga diagnostika un pielāgota ārstēšana var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un palēnināt slimības progresu.
• Ārstēšana ietver medikamentozo terapiju, fizioterapiju, vitamīnu terapiju un dzīvesveida maiņu, kā arī ortozes un palīglīdzekļu izmantošanu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
• Ja rodas simptomi, kas norāda uz nopietnām nervu vai muskuļu funkciju traucējumiem, nekavējoties konsultējieties ar neirologu vai fizioterapeitu.

Ja Tev pēc raksta izlasīšanas radušies jautājumi – sazinies ar mums!

Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere

Marta Kāpiņa, +371 27 389 000

Izmantotā literatūra:

1. Mayo Clinic. Peripheral Neuropathy. https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/peripheral-neuropathy/symptoms-causes/syc-20352061

2. Physiopedia. Peripheral Neuropathy. https://www.physio-pedia.com/Neuropathies

3. National Institute of Neurological Disorders and Stroke (NINDS). Peripheral Neuropathy Fact Sheet. https://www.ninds.nih.gov/health-information/disorders/peripheral-neuropathy

4. Johns Hopkins Medicine. Peripheral Neuropathy. https://www.hopkinsmedicine.org/health/conditions-and-diseases/peripheral-neuropathy

5. Cleveland Clinic. Peripheral Neuropathy. https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/14737-peripheral-neuropathy