IEVADS
Muguras sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki meklē medicīnisku palīdzību vai ierobežo savas ikdienas aktivitātes. Tās var būt velkošas sāpes, kas parādās pēc ilgākas sēdēšanas vai pastaigas, vai arī asas, traucējošas epizodes, kas ierobežo pat vienkāršas kustības, piemēram, piecelties no gultas. Šāds diskomforts bieži vien ir novecošanas procesa dabiska sastāvdaļa, taču to var pastiprināt arī konkrētas veselības problēmas, piemēram, osteoporoze, deģeneratīvas locītavu pārmaiņas, mugurkaula stenoze vai citi hroniski stāvokļi.
Šis raksts kopā ar fizioterapeitu tapis ar mērķi palīdzēt Tev vai Taviem tuviniekiem saprast, kāpēc rodas muguras sāpes un ko iespējams darīt, lai ar tām veiksmīgāk sadzīvotu. No fizioterapeita skatupunkta aplūkosim ne tikai biežākos sāpju cēloņus, bet arī konkrētus risinājumus – sākot no ikdienas paradumu maiņas līdz pat muguras ortozes izmantošanai. Lasi tālāk un uzzini!
Biežākie muguras sāpju cēloņi senioriem
- Osteoporoze un skriemeļu lūzumi
- Osteoporoze ir kaulu blīvuma samazināšanās – tas nozīmē, ka kauli kļūst trauslāki un vieglāk lūst. Mugurkaulā tas bieži izpaužas kā kompresijas lūzumi – skriemelis "saplok" un rada sāpes. Šādi lūzumi var rasties pat bez acīmredzama kritiena – piemēram, paceļot smagāku maisiņu vai strauji pagriežoties.
- Mugurkaula stenoze
- Stenoze nozīmē sašaurinājumu – šajā gadījumā tas attiecas uz mugurkaula kanālu, kur iet nervi. Ja vietas kļūst par maz, nervi tiek "saspiesti", un tas var radīt sāpes mugurā, kas izstaro arī uz sēžu vai kājām. Cilvēki ar stenozes pazīmēm bieži jūtas labāk, kad sēž vai noliecas uz priekšu (piemēram, balstoties uz galda vai iepirkumu ratiņiem), bet stāvot vai ejot sāpes pastiprinās.
- Diska un locītavu nolietojums
- Ar gadiem mūsu mugurkaula diski – tādas kā amortizējošas "spilventiņu" struktūras starp skriemeļiem – kļūst plānāki un zaudē elastību. Tas var radīt sāpes, it īpaši pēc ilgstošas slodzes vai kustībām. Arī mugurkaula locītavas nolietojas, veidojas stīvums un grūtākas kustības – līdzīgi kā ar ceļiem vai gūžām.
- Citas veselības problēmas, kas izraisa sāpes mugurā. Dažkārt muguras sāpes nav tieši no mugurkaula. Piemēram:
- Fibromialģija ir stāvoklis, kad ķermenis kļūst jutīgs uz spiedienu un pieskārieniem – sāpes var būt vispārīgas, tostarp arī mugurā.
- Audzēji (gan labdabīgi, gan ļaundabīgi) mugurkaulā vai citos audos var izraisīt sāpes, īpaši, ja tās pastiprinās naktīs.
- Aortas aneirisma – tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kad lielais asinsvads vēderā paplašinās; arī tas var izraisīt neparastas muguras sāpes.
- Cēlonis var būt ārpus muguras. Ir svarīgi saprast, ka ne vienmēr mugura sāp tāpēc, ka tajā ir problēma. Piemēram, ja ir gūžas artrīts, sāpes bieži jūtamas muguras lejasdaļā vai sēžamvietā, jo sāpes "atstarojas" uz muguru, liekot domāt, ka tieši tur ir problēma.
Kad muguras sāpes signalizē par ko nopietnāku?
Ne visas muguras sāpes ir nekaitīgas vai saistītas tikai ar novecošanos. Ir svarīgi atpazīt brīdinājuma zīmes, kas var liecināt par nopietnāku veselības problēmu un prasa steidzamu ārsta apskati. Situācijas, kad muguras sāpes jāuztver nopietni un nekavējoties jāvēršas pie ārsta:
- Sāpes neuzlabojas atpūtā: ja diskomforts nemazinās arī guļot vai sēžot, un atpūta nerada atvieglojumu, tas var liecināt par iekaisumu vai citu nopietnāku patoloģiju.
- Sāpes naktīs vai miegā: ja sāpes pamodina no miega vai kļūst izteiktākas naktī, tas var būt signāls par audzēju, mugurkaula infekciju vai iekšējo orgānu problēmām.
- Nepamatots svara zudums: ja cilvēks zaudē svaru, nemainot uzturu vai fizisko slodzi, tas var būt simptoms nopietnām slimībām, tostarp onkoloģiskām.
- Vēsture par onkoloģiskām slimībām: ja iepriekš ir bijuši audzēji, īpaši krūts, plaušu vai prostatas vēzis, un parādās jaunas muguras sāpes, noteikti jākonsultējas ar ārstu.
Šādos gadījumos nevajadzētu atlikt ārsta apmeklējumu vai mēģināt ārstēties pašrocīgi. Savlaicīga diagnostika var būt izšķiroša, lai novērstu nopietnas sekas un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. Fizioterapija palīdzēs, ja ir droši noskaidrots, ka nav nopietnas medicīniskas kontrindikācijas.

Kā novecošana ietekmē mugurkaulu – kas notiek ar laiku?
Novecošana ir dabisks process, kas ietekmē visas ķermeņa struktūras, tostarp arī mugurkaulu. Šīs izmaiņas notiek pakāpeniski un var izraisīt gan kustību ierobežojumus, gan sāpes – pat tad, ja radioloģiskie izmeklējumi neuzrāda akūtus bojājumus.
-
Samazinās starpskriemeļu diski
Starpskriemeļu diski kļūst plakanāki un zaudē elastību, kā rezultātā tie vairs nespēj pietiekami labi amortizēt kustības un triecienus. -
Sašaurinās starpskriemeļu spraugas
Disku saplakšana palielina mehānisko slodzi uz locītavām un apkārtējiem audiem. -
Attīstās locītavu nodilums un osteofītu veidošanās
Skriemeļu locītavu virsmas ar laiku dilst, veidojas kaulu izaugumi jeb osteofīti, kas var nospiest nervu saknītes vai radīt stīvumu. -
Vājinās muguras muskulatūra
Ar vecumu samazinās muskuļu spēks un koordinācija, īpaši, ja cilvēks ir maz aktīvs. Vājas dziļās muskuļu grupas nespēj pietiekami stabilizēt mugurkaulu. -
Samazinās kustību amplitūda
Stīvums, sāpīgums un saišu elastības zudums padara mugurkaula kustības ierobežotākas, īpaši rīta stundās vai pēc ilgstošas nekustības.
Pat ja šīs pārmaiņas netiek uzskatītas par slimību, tās var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Fizioterapeits un treniņi var palīdzēt pielāgoties šīm izmaiņām – uzlabojot stāju, kustību apjomu un muskuļu līdzsvaru, lai mazinātu sāpes un uzlabotu ikdienas funkcionēšanu!
Ikdienas ieradumi, kas pasliktina vai uzlabo muguras veselību
Muguras sāpes ir bieži sastopama problēma senioru vidū, un tās bieži saistītas ar gadiem veidotiem ikdienas ieradumiem. Gan stājas, gan kustību paradumi nosaka to, cik lielu slodzi mēs ikdienā radām mugurkaulam – īpaši jūtīgajai muguras lejasdaļai.
Ieradumi, kas var pasliktināt sāpes muguras lejasdaļā:
- Ilgstoša sēdēšana bez kustībām, piemēram, pie TV vai datora, veicina muskuļu vājināšanos un samazina asinsriti.
- Nepareiza stāja gan sēžot, gan staigājot rada nevienmērīgu spiedienu uz skriemeļiem un starpskriemeļu diskiem.
- Nepiemērota tehnika, ceļot smagumus, – kad saliecam muguru, nevis kājas, palielinās muguras lejasdaļas pārslodze.
- Nepiemēroti apavi bez pietiekama atbalsta var mainīt balsta punktus un ietekmēt mugurkaula izlīdzinājumu.
Praktiski padomi, kā mazināt muguras sāpes ikdienā:
- Regulāras, vieglas fiziskās aktivitātes – piemēram, ikdienas pastaigas vai ūdens vingrošana – palīdz stiprināt muguras muskuļus un uzturēt kustīgumu.
- Vienkārši stiepšanās vingrojumi no rītiem un pēc ilgākas sēdēšanas atslābina saspringtos muskuļus.
- Piemērots krēsls un matracis ar pareizu atbalstu muguras lejasdaļai palīdz uzturēt mugurkaulu neitrālā pozīcijā.
- Ergonomiska vide – priekšmetiem jābūt pa rokai, lai izvairītos no biežas saliekšanās vai stiepšanās.
- Stabili, ērti apavi ar nelielu papēdi uzlabo stāju un samazina muguras muskuļu sasprindzinājumu.
- Muguras balsts sēžot var būt noderīgs palīglīdzeklis, lai mazinātu spiedienu jostas daļā, īpaši ilgstošas sēdēšanas laikā.

Muguras balsts kā atbalsta līdzeklis – kad un kā tas var palīdzēt
Muguras balsts ir praktisks palīglīdzeklis, kas var palīdzēt mazināt muguras sāpes, īpaši muguras lejasdaļā. Tas sniedz atbalstu mugurkaula struktūrām, samazina muskuļu sasprindzinājumu un palīdz uzturēt labāku stāju, kas ikdienā var būtiski atvieglot kustības un samazināt diskomfortu.Balsts ir īpaši noderīgs:
- pēc kompresijas lūzumiem vai osteoporozes izraisītām muguras sāpēm;
- ja mugura nogurst pēc ilgas sēdēšanas vai stāvēšanas;
-
pēc fiziskas slodzes, piemēram, mājas vai dārza darbos.
Muguras balsts var kalpot kā papildinājums citiem atvieglojuma veidiem – fizioterapijai, viegliem vingrinājumiem un ikdienas režīma uzlabošanai. Ieteicams izvēlēties individuāli piemērotu balstu, piemēram, kādu no Pulsaar produktiem, kas paredzēti muguras atbalstam dažādās situācijās.
Iesakām senioriem izmantot C-FIT Muguras balstu vai profilaksei un mazākām sāpēm vidukļā un jostas ortozi.
Kad jāvēršas pie ārsta vai fizioterapeita?
Lai arī vieglas muguras sāpes bieži pāriet pašas no sevis, ir situācijas, kad nepieciešama nopietnāka pieeja. Ārsta konsultācija nekavējoties ir svarīga, ja:
- Sāpes mugurā ilgst ilgāk par 2–4 nedēļām;
- Sāpes kļūst intensīvākas vai izplatās uz kājām;
- Parādās nejutīgums, tirpšana, vājums kājās;
- Ir grūtības ar urīna vai vēdera izejas kontroli;
- Iepriekš bijušas onkoloģiskas saslimšanas.
Fizioterapeits var palīdzēt:
- Sastādot individuāli pielāgotu vingrojumu plānu, kas ņem vērā pacienta vecumu, spējas un veselības stāvokli;
- Iemācot pareizu stāju, kustību tehniku un slodzes dozēšanu, kas samazina atkārtotu traumu risku;
- Izvērtējot nepieciešamību pēc papildu atbalsta līdzekļiem, piemēram, muguras balsta.
- Personalizēts rehabilitācijas plāns vienmēr būs efektīvāks nekā vispārīgi padomi internetā vai pašārstēšanās. Jo ātrāk tiek sākta mērķtiecīga terapija, jo lielākas iespējas izvairīties no hroniskām sāpēm un ierobežojumiem ikdienas dzīvē.
Psihosociālie faktori – kā garīgais stāvoklis ietekmē muguras sāpes
Muguras sāpes nav tikai fizisks stāvoklis – tās bieži cieši saistītas ar cilvēka emocionālo labsajūtu. Depresija, trauksme, vientulība un ilgstošs stress var pastiprināt sāpju sajūtu un apgrūtināt atveseļošanos. Dažkārt sāpes nav tikai par muskuļiem vai skriemeļiem. Tās var būt arī ķermeņa reakcija uz dzīves pārmaiņām – tuvinieka zaudējumu, vientulību, bērnu aizbraukšanu no mājām vai pastāvīgu rūpes par citu veselību. Šādās situācijās muguras diskomforts var kļūt spēcīgāks un noturīgāks. Ko var darīt?
- Apsveriet iespēju runāt ar psihoterapeitu vai psihologu, kurš var palīdzēt saprast, kā emocijas ietekmē ķermeni.
- Piedalieties senioru interešu grupās vai nodarbībās, kur kustības apvienotas ar sarunām un socializēšanos.
- Izmēģiniet kustību – piemēram, vieglu vingrošanu, kas notiek nelielās grupās draudzīgā vidē.
- Svarīgi saprast: sāpju kontrole nozīmē ne tikai ārstēt muguru, bet arī rūpēties par savu emocionālo veselību. Ķermenis un prāts strādā kopā – un abiem ir nepieciešams atbalsts.
KOPSAVILKUMS
Muguras sāpes ir bieža problēma senioriem, ko ietekmē gan dabiski novecošanās procesi, gan specifiskas saslimšanas. Sāpes var būt saistītas ar osteoporozi, disku nodilumu, stenozi vai pat ārpus muguras esošām veselības problēmām. Svarīgi ir atpazīt nopietnākas pazīmes un savlaicīgi konsultēties ar speciālistu.
Dzīvesveida maiņa, piemēroti vingrinājumi, ergonomiska vide un atbalsta līdzekļi, piemēram, muguras balsts, var palīdzēt būtiski mazināt diskomfortu. Taču visefektīvākais risinājums ir personalizēta pieeja, kurā tiek ņemtas vērā gan fiziskās, gan emocionālās vajadzības!
Izpildi šo vingrinājumu video kopā ar savu tuvinieku, kuram sāp mugura!
Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa, +371 27 389
000! Ja Tev pēc raksta izlasīšanas rodas jautājumi - raksti un palīdzēšu!

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI! ATBILD FIZIOTERAPEITS!
1. Kāda ir atšķirība starp muskuļu saspringumu un skriemeļu bojājumu? Muskuļu saspringums parasti rodas no pārpūles, stresa vai ilgstošas nekustības – tas ir kā "nogurums" muskuļos, kas rada sāpes vai stīvumu. Tas pāriet, ja muskuļus izkustina, atpūtina vai pielieto siltumu.
Savukārt skriemeļu bojājums nozīmē, ka ir kāda strukturāla problēma mugurkaulā, piemēram, diska nobīde vai kaula lūzums. Šādas sāpes bieži ir noturīgākas, var izstarot uz kājām vai pastiprināties kustoties.
2. Vai muguras balsts nav kaitīgs, ja to lieto pārāk bieži? Balstu ieteicams lietot situācijās, kad mugurai ir lielāka slodze (piemēram, ilgstoši sēžot, ceļot smagumus). Vairumu izstrādājumu var nēsāt, kamēr vien jums tas ir ērti. Tomēr iesakām muguras balstu C-Fit lietot ne vairāk kā 10 stundas pēc kārtas, lai sasniegtu vislabākos iespējamos rezultātus. Visus Pulsaar Active izstrādājumus var lietot nakts laikā, bet, sajūtot jebkāda veida diskomfortu, novelciet tos un uzvelciet tikai nākamajā dienā.
3. Cik ilgi drīkst lietot pretsāpju līdzekļus muguras sāpēm? Pretsāpju zāles drīkst lietot īslaicīgi, piemēram, dažas dienas līdz pāris nedēļām, lai mazinātu akūtas sāpes. Ja sāpes nepāriet vai vajag lietot zāles ilgstoši, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Daži pretsāpju līdzekļi var ietekmēt kuņģi, nieres vai asinsspiedienu, īpaši vecākiem cilvēkiem.
4. Vai ir droši lietot sildošos plāksterus vai kompreses vecākam cilvēkam? Parasti sildošos līdzekļus drīkst lietot, taču ar piesardzību – āda kļūst jutīgāka, un ir risks gūt apdegumu. Turklāt jāņem vērā, ka siltums var pastiprināt iekaisumu, ja tāds jau ir, piemēram, ja muguras sāpes pavada pietūkums, apsārtums vai paaugstināta temperatūra skartajā vietā. Šādos gadījumos labāk izvēlēties aukstuma terapiju.
5. Kādi vingrinājumi ir piemēroti, ja ir samazināta kustību amplitūda vai līdzsvara traucējumi? Piemēroti ir vienkārši, lēni un droši vingrojumi: viegla stiepšanās sēdus vai guļus; vingrinājumi ar krēsla atbalstu; līdzsvara vingrinājumi (piemēram, pārmaiņus stāvēt uz vienas kājas, pieturoties pie sienas vai krēsla); ūdens vingrošana – tā mazina slodzi locītavām un mugurai. Fizioterapeits var parādīt vingrojumus, kas tieši Tev būs vispiemērotākie!
IZMANTOTĀ LITERATŪRA:
Rehabilitācijas klīniskais algoritms pacientiem ar muguras sāpēm. Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari". https://www.nrcvaivari.lv/sites/default/files/rehabilitacijas-kliniskais-algoritms-pacientiem-ar-muguras-sapem.pdf
Nacionālais Veselības dienests. Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/muguras-lejas-dalas-sapes-primaraja-veselibas-aprupe
https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC5395891/
https://www.spine-health.com/conditions/lower-back-pain/low-back-pain-older-adults https://health.clevelandclinic.org/back-pain-your-spine-and-father-time https://www.franciscanhealth.org/community/blog/back-pain-medications
https://www.ccjm.org/content/ccjom/66/2/89.full.pdf
https://www.aans.org/Patients/Neurosurgical-Conditions-and-Treatments/Herniated-Disc
https://medicine.lv/raksti/petijums-iedzivotajus-visbiezak-moka-muguras-sapes-locitavu-sapes-un-asinsspiediena-problemas