IEVADS
Fibromialģija ir hronisks, plaši izplatīts sāpju sindroms, kas fizioloģiski ietekmē centrālās nervu sistēmas sāpju uztveres mehānismus. Lai gan visbiežāk tiek runāts par vispārēju muskuļu jutīgumu, pacienti bieži izjūt stipras sāpes tieši rokās, plaukstās un plecu joslā.
Ikdienas darbības, kā, piemēram, trauku mazgāšana, pogāšana, telefona turēšana, ēdiena sagriešana vai rakstīšana pie datora, var kļūt mokošas un sarežģītas. Šīs izmaiņas rada ne tikai funkcionālus ierobežojumus, bet ietekmē arī pacienta emocionālo labsajūtu un pašnovērtējumu!
Šajā rakstā kopā ar fizioterapeitu uzzināsi, kā vari sev palīdzēt mazināt fibromialģijas simptomus!
Kas ir fibromialģija un kā tā ietekmē ķermeni?
Fibromialģija ir sindroms, kad smadzenes smadzenes pastiprināti reaģē uz sāpju impulsiem. Nevis bojājuma vai iekaisuma rezultātā, bet nervu sistēmas dēļ pat pieskārieni vai neliela slodze var radīt lielas sāpes! Fibromialģija biežāk attīstas sievietēm vecumā no 30 līz 50 gadiem, un bieži vien tai nav viennozīmīga iemesla. Liela nozīme ir gan hroniskam stresam, gan traumām, gan ģenētiskai predispozīcijai!
Visbiežākie simptomi:
- plaši izplatītas muskuļu un saišu sāpes;
- rīta stīvums;
- hronisks nogurums;
- miega traucējumi;
- koncentrēšanās grūtības;
- galvassāpes;
- kairināto zarnu sindroms!
Simptomi rokās un to ietekme uz ikdienas funkcionalitāti
Fibromialģijas ietekme uz roku funkcionalitāti ir daudzšķautņaina un bieži vien pacientiem izraisa būtiskus ikdienas ierobežojumus. Biežākie simptomi roku rajonā izpaužas kā sāpes, stīvums, muskuļu vājums, krampji vai tirpšana, kas var ietekmēt plaukstas, elkoņus, apakšdelmus un plecus. Šie simptomi var būt gan difūzi un grūti lokalizējami, gan koncentrēti noteiktās zonās — piemēram, ap plaukstas locītavām!
Stīvums un sāpes ir īpaši izteiktas rīta stundās, kad cilvēkam ir grūti izstiept rokas, satvert priekšmetus vai veikt precīzas kustības. Pacienti nereti ziņo par "koka rokām", kad pat zobu birstes turēšana vai tējkannas pacelšana kļūst par apgrūtinājumu. Vājums plaukstās un apakšdelmos var izpausties kā nespēja noturēt rokās priekšmetus vai viegli tos izlaist, piemēram, turot krūzi vai telefonu. Tirpšana un krampji, kas rodas pēc fiziskas vai emocionālas slodzes, bieži vien traucē arī gulēt!
Ikdienas uzdevumi, kas iepriekš šķituši pašsaprotami, kļūst par izaicinājumu. Daži piemēri:
- rakstīšana ar pildspalvu vai datora klaviatūru izraisa sāpes plaukstas locītavā;
- ēst gatavošana vai mazgāšana rada spriedzi elkoņa locītavā;
- pogāšana, rāvējslēdzēju aizvēršana vai matu ķemmēšana prasa nepārtrauktu piepūli;
- ilgstoša stāvēšana vai sēdēšana ar rokām paceltā pozīcijā (piemēram, friziera vai šuvējas darbs) palielina diskomfortu plecu zonā.
Visbiežāk simptomi nav nemainīgi — tie mainās dienas gaitā un ir atkarīgi no dažādiem faktoriem. Visbiežāk tie pastiprinās:
- rīta stundās, kad muskuļi ir auksti un neelastīgi;
- pēc ilgstošas fiziskas slodzes bez atbilstošas atpūtas;
- pēc emocionāla izsīkuma vai stresa epizodēm.
No fizioterapeita skatpunkta ir būtiski palīdzēt pacientam identificēt šos modeļus un pielāgot dienas ritmu, darbu un kustības veidu tā, lai izvairītos no simptomu saasināšanās un veicinātu efektīvāku pašregulāciju!
Kā ortozes palīdz fibromialģijas pacientiem?
Roku un plaukstu ortozes sniedz mehānisku atbalstu un palīdz nodrošināt optimālu pozīciju locītavām, kas fibromialģijas gadījumā ir īpaši būtiski. Pastāvīgs muskuļu saspringums un traucēta propriocepcija (spēja uztvert ķermeņa stāvokli telpā) var radīt pārslodzi nelielajām locītavām un mīkstajiem audiem. Ortoze stabilizē locītavu, samazina mikrotraumu risku, ierobežo nevajadzīgas vai pārmērīgas kustības un mazina mehānisko stresu uz iekaisušajiem audiem.
Darbojoties kā ārējs atbalsta mehānisms, ortoze ne vien atvieglo sāpes, bet arī palīdz saglabāt vai atjaunot funkcionālo kustību amplitūdu. Tas ir īpaši noderīgi šādās situācijās:
- strādājot pie datora, kad atkārtotas kustības var pasliktināt simptomus;
- guļot, kad neapzinātas rokas pozīcijas var radīt papildu sasprindzinājumu — ortoze nodrošina neitrālu, fizioloģiski izdevīgu locītavas stāvokli;
- ikdienas fiziskajās aktivitātēs, piemēram, mājas darbos, ēst gatavošanā vai bērnu aprūpē, kad nepieciešams papildus atbalsts un locītavas aizsardzība.
Praktiskie novērojumi liecina, ka pacienti, kuri no rītiem lieto plaukstas ortozes, bieži izjūt mazāku stīvumu, kā arī lielāku pārliecību un kontroli, veicot smalkās motorikas darbības, piemēram, saķerot sīkus priekšmetus vai rakstot. Turklāt ortozes palīdz samazināt muskuļu nogurumu, ļaujot koncentrēties uz uzdevuma izpildi, nevis sāpju mazināšanu.
Ortožu lietošana nav jāveic nepārtraukti visas dienas garumā. Tās jāizmanto mērķtiecīgi – piemēram, darba laikā, veicot noteiktas kustības vai aktivitātes, kas izraisa simptomus. Naktī tās var sniegt stabilizāciju un mazināt rīta stīvumu. Dienas laikā svarīgi periodiski novērtēt sajūtas un slodzi, piemērojot ortozi tikai tad, kad tas patiešām nepieciešams!
Piemēram, plaukstas locītavas ortoze ar stabilizējošām īpašībām un elpojošu materiālu var būt labs risinājums, ja nepieciešams darbs pie datora vai rakstīšana. Atjaunošanās cimdi ar atvērtiem pirkstu galiem piemēroti ilgstošai nēsāšanai, jo tie ļauj saglabāt kustīgumu, vienlaikus nodrošinot vieglu kompresiju un mazinot diskomfortu roku muskuļos. Iesakām tos izmantot nakts laikā, lai mazināt sāpju simptomus un atjaunotu plaukstas locītavu!
Fizioterapija un fizikālā terapija fibromialģijas gadījumā
Lai gan fibromialģijas simptomi ir hroniski un kompleksi, fizioterapijas metodes var būt būtisks atbalsts pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanā. Atšķirībā no traumatiskiem bojājumiem, fibromialģijā terapijas mērķis nav atjaunot bojātu audu struktūru, bet gan modulēt sāpju uztveri, uzlabot lokanību, samazināt muskuļu saspringumu un palīdzēt atgriezties funkcionālā ikdienas ritmā.
Visbiežāk lietotās fizioterapijas un fizikalās terapijas metodes:
- Mīksto audu mobilizācija (piemēram, manuālā terapija, fasciju relaksācija): samazina tonusu muskuļos un uzlabo asinsriti;
- Maigas kustību amplitūdas atjaunošanas tehnikas: piemērotas stīvajām locītavām, īpaši plaukstas un elkoņa rajonā;
- Siltuma terapija: lokāli vai vispārēji (piemēram, parafīna aplikācijas), palīdz samazināt muskuļu stīvumu un uzlabo asinsriti;
- TENS terapija (transkutānā elektriskā nervu stimulācija): samazina sāpju sajūtu, uzlabojot pašsajūtu bez medikamentiem;
- Relaksācijas un elpošanas vingrinājumi: palīdz samazināt simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un mazināt fibro miglas ietekmi;
- Pielāgota vingrošana: lēni, ritmiski vingrinājumi – piemēram, Pilates, ūdens vingrošana vai viegla joga – palīdz uzlabot locītavu kustīgumu un mazināt nogurumu.
- Fizioterapeits palīdz noteikt, kuri vingrinājumi konkrētajā brīdī ir piemērotākie un kā tos iekļaut ikdienā bez pārslodzes riska. Terapijas plāns tiek veidots, ievērojot simptomu mainīgumu, individuālās vajadzības un pacienta dzīvesveidu.
Fibromialģija nav redzama, bet ļoti īsta: kā tikt galā ar apkārtējo neizpratni
Fibromialģija bieži tiek dēvēta par “neredzamo slimību”, jo tai nav acīmredzamu pazīmju, piemēram, iekaisuma, apsārtuma vai pietūkuma, kā tas ir citās locītavu un muskuļu saslimšanās. Tomēr slimības simptomi – hroniskas sāpes, muskuļu vājums, stīvums un nogurums – ir ļoti reāli un spēcīgi ietekmē cilvēka fizisko un emocionālo labsajūtu.
Daudzi pacienti ziņo, ka viņiem nākas saskarties ar apkārtējo šaubām, neizpratni vai pat neticību. Komentāri kā “Tu taču izskaties vesels” vai “Tas viss ir tavā galvā” var radīt dziļu emocionālu spriedzi un veicināt paša šaubu rašanos. Šāda sociālā spriedze palielina stresa līmeni, kas savukārt var saasināt fibromialģijas simptomus, veidojot apburto loku starp fizisko un psiholoģisko diskomfortu.
Svarīgs solis ceļā uz pašaprūpi ir simptomu atzīšana un skaidra komunikācija ar apkārtējiem. Runājot ar ģimeni, kolēģiem vai ārstniecības personālu, ir noderīgi:
- Aprakstīt konkrētus simptomus un to ietekmi uz ikdienas darbībām (piemēram: “Pēc pusstundas rakstīšanas roka kļūst stīva, un man grūti noturēt pildspalvu.”);
- Izskaidrot, ka sliktās dienas mijas ar labākām, un tas nav slinkums vai izvairīšanās no pienākumiem;
- Norādīt, ka slimība ietekmē nervu sistēmas darbību – proti, organisms interpretē nekaitīgus stimulus kā sāpīgus, un tas nav kontrolējams ar gribasspēku vien.
Fizioterapeits, psihologs vai atbalsta grupa var būt nozīmīgs atbalsta resurss, palīdzot pacientam apzināties savas vajadzības, atrast piemērotu slodzes režīmu un stiprināt iekšējo pārliecību par savu stāvokli. Simptomu validācija – to atzīšana kā reālu pieredzi – ir pirmais solis pretī līdzsvarotākai ikdienai, lielākai cieņai pret sevi un apkārtējiem, kā arī labākai pašsajūtai!
KOPSAVILKUMS
Fibromialģija ir nopietns, taču bieži neredzams stāvoklis, kas būtiski ietekmē roku kustīgumu, spēku un smalko motoriku. Simptomi kā sāpes, stīvums un vājums var padarīt ikdienas uzdevumus sarežģītus, bet tie ir reāli un pelna uzmanību. Svarīgi atpazīt šīs pazīmes savlaicīgi, konsultēties ar fizioterapeitu un sākt piemērotus terapijas risinājumus. Atbalsta ortozes un atjaunojoši cimdi var sniegt praktisku atvieglojumu, īpaši noteiktās slodzes situācijās vai miera brīžos.
Regulāri, saudzīgi vingrinājumi, darba vides pielāgošana un emocionālā atbalsta meklēšana palīdz veidot efektīvu pašaprūpes plānu. Katrs pacienta ceļš ir unikāls, taču ar zināšanām, pacietību un mērķtiecīgu pieeju ir iespējams uzlabot funkcionālās spējas un dzīves kvalitāti, pat saskaroties ar hronisku sāpju sindromu.
Rakstu sagatavoja: Fizioterapeite un sertificēta trenere Marta Kāpiņa, +371 27 389
000! Ja Tev pēc raksta izlasīšanas rodas jautājumi - raksti un palīdzēšu!
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI! ATBILD FIZIOTERAPEITS!
-
Vai iespējams pilnībā atjaunot roku veiklību ar terapiju?
Pilnīga roku funkcionalitātes atjaunošana var būt izaicinājums, taču regulāra fizioterapija un piemērota pašaprūpe var ievērojami mazināt simptomus un uzlabot veiklību. Terapijas mērķis ir uzlabot ikdienas funkcijas un atvieglot slodzi, kas ietekmē sāpes un kustību amplitūdu. -
Kāda ir saistība starp fibromialģiju un miega traucējumiem, ja sāp rokas?
Fibromialģijas izraisītās sāpes, īpaši rokās un plecos, bieži traucē naktsmieru, izraisot biežu pamošanos vai grūtības aizmigt. Slikts miegs pastiprina sāpes un veicina nogurumu nākamajā dienā, veidojot apburto loku starp sāpēm un miega kvalitāti. -
Kā emocionālais stress ietekmē roku sāpju intensitāti fibromialģijas gadījumā?
Stress un emocionāla pārslodze pastiprina centrālās nervu sistēmas jūtīgumu pret sāpēm. Tas var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu un pastiprināt sāpes rokās, padarot pat nelielu slodzi nepanesamu. -
Kā ar fibromialģiju sadzīvot, ja darbs ikdienā ir saistīts ar roku slodzi?
Svarīgi ir pielāgot darba vidi un slodzes režīmu, ievērojot regulāras kustību pauzes, lietojot ortozes vai atbalstošus cimdus noteiktās aktivitātēs, kā arī veicot fizioterapeita ieteiktos vingrinājumus. Izglītība par savu stāvokli un stratēģiska dienas plānošana palīdz saglabāt produktivitāti un novērst simptomu saasināšanos!
IZMANTOTĀ LITERATŪRA:
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/fibromyalgia/symptoms-causes/syc-2035478 0
https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/4832-fibromyalgia
https://www.healthdirect.gov.au/fibromyalgia
https://www.niams.nih.gov/health-topics/fibromyalgia
https://medicine.lv/raksti/fibromialgija-celoni-simptomi-arstesana-658e962463 https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/448051-dabigas-metodes-kas-atvieglo-fibromialgijas-simp tomus